Mājas pamati – kompromisa variants (cerams)

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 11-02-2010

Birkas:, , , , ,

Tāks, visvisādas piezīmes un argumenti uzklausīti, tagad it kā radusies puslīdz kaut kāda skaidrība, kā tomēr varētu mēģināt rast kompromisu starp dažādiem risinājumiem.

Teiksim tā – biju jau aizdomājies arī par gāzbetonu keramzīta bloku vietā, bet tie makten nemīl mitrumu, toties ir nenormāli lēti – 20 Ls par m3 (ne-Fibo keramzīta bloki ap 50 Ls/m3, savukārt transportbetons – ap 42 Ls/m3). Par spiediennoturību NAV jāsatraucas, jo ēkas kopējais svars ar 15-17 tonnām uz to lielo pamatu perimetru sanāk vien ap 770 kg uz m2. Cik zināms – labs zilais putuplasts divreiz lielāku svaru spēj noturēt… :) Par gāzbetona bloku pielietojumu pamatos paspriedelējām šeit iekš building.lv foruma.

Tātad, gan ar šejienes, gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam ar sevi apspriežoties izdomāju, manuprāt, lētu pamatu kompromisu dažādām gaumēm.
Varētu teikt, neatkarīgi no fibo vai gāzbetona – 20-30 cm augstu un 30 cm platu pēdu es varētu tomēr pats uzliet no betona ar stiegrojumu. Šim nolūkam vajadzētu 4-5 m3 ar betonu, ko var uzmaisīt arī pats. Pilnu lentu (ap 17-20 m3) “vlom” pašam ar bunduli maisīt, aber ar mašīnu šito apjomu vest uzreiz baigais cipars…

Tālāk tad jau pa virsu uzslietu jau tikai divas nevis trīs rindas ar blokiem (vai nu fibo vai gāzbetona). Būtu gana sakarīga ekonomija, tomēr ar prātīgu nodrošinājumu pret plaisām zemes svārstību dēļ. Gan nelielās betona lentas, gan bloku ārmalu, protams, piķotu ar bituma mastiku. Zem lentas apakšā jāieklāj plēve, lai kapilārais mitrums tai betonā netiek.

Plus – varēšu iegūt par to pat naudu (600-800 Ls) bik augstākus pamatus – tas man dos iespēju droši uzcelt cokolu vismaz 30 cm virs zemes virskārtas, kā arī mierīgi paliks arī gana augsta zona (30-40cm) ko zemē ierakt, pie kā putiku piestiprināt, lai sasalums zem mājas nevarētu palīst. Atcerās, ka doma ir likt vēl arī slīpo putiku pa perimetru, lai sasaluma līniju novirzītu.

Ticams, neko diži jaunu neesmu atklājis… Bet nu centos gudrāks tapt. Paldies un komentāri, protams, welcome! :)

P.S. Cik vidēji dienās tādus 4-5 m3 ar betonu var uzmaisit? ;)

Comments (14)

* tu tak pats jau esi maisījis betonu pirtiņai, ko’ta prasi? :)
* ar ko taisīsi pamatu formu, kurā ieliet? dēļiem, plāksnēm?
* domāju, ka viss ir reāli. Tikai jātiek skaidrībā ar rokdarba precizitāti (līdzenumu, gludumu visā sienas garumā!), jo blokus uz kangaru kalniem pareizi vairs nesalikt.
* gāzbetonu viennozīmīgi ieteiktu likt virs 0 līnijas (nu tos 30 cm virs zemes līmeņa). Tie tiešām ir ļoti jūtīgi pret mitrumu.

Klāt zem lentas plēvi diez vai ir jēga. Ja plēve gulēs pilnīgā ūdenī, gan jau ar laiku tāpat atradīs kur izsūkties. Liec labu hidroizolāciju virs pamata.

Nū, tas, ka virspamatam jāliek virsū ruberoīdu normāli divos slāņos – par to jau vispār nav jautājumu. Bet būtu jau labi arī tai lentā ūdeni nelaist. Domās un pacentīsies to risināt.

Lentā ūdeni nelaist – aizmirsti …

Edgar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tipa – tas nemaz nav normāli iespējams, ja?

Ooo, šiten gan interesanti pasīvo māju pamatiņi sazīmēti – http://www.viking-house.ie/passive-house-foundations
Vienīgi te kaut kādas speciālās veidnes tiek izmantotas.

Veic iespējamos gruntsūdens mazināšanas paņēmienus (meliorācija, uzbērums, lietusūdeņu novade), bet tālāk ļauj betonam (joprojām neiesaku gruntī neko hidrofobu) mierīgi dzīvot mitruma līdzsvarā ar apkārtni.

Nūū, meliorāciju laikam es tur izveikt īsti nevarēsu – visa tuvakā platība tādā puslīdz vienā līmenī, attiecīgi arī gruntsūdeņi visur vienādi sanāk. Kalniņš ir vien 50 metru attālumā.
Uzbērumu veikt – to gan noteikti jārealizē.
Paskaidro konkrēti par to hidrofobitāti – tobiš, nevajag to pamatbetonu piķot?

Par hidrofobu varētu uzskatīt jebkuru materiālu, kas baidās no ūdens (un tam sekojoša sala). Zinu 20 gadus vecu gāzbetonu, kas pārklājies ar aļģēm (tātad nekāds sārms no kaļķa tur sen vairs nav).

Nūū, kā liecina mans pirmspēdējais bloga ieraksts par pamatu izmaksu aprēķiniem, gāzbetons nav tā vērts, lai ar to ņemtos. Respektīvi, ietaupījums ir niecīgs, bet risks – liels. Tātad – tomēr keramzīta bloki uz betona pēdas.

Kā raksta Fibo ražotāji – šitie bloki no mitruma nebaidoties, značit arī piķošana laikam nemaz tā baisi nav vajadzīga.

A betona plaknes ir vērts piķot?

Betona pamatus no ārpuses agrāk mēdza piķot, lai nelaistu mitrumu, piemēram, uz pagraba telpu (garāžu, kurtuvju, darbnīcu). Šodien liek “pumpaino” membrānu, es pēdējās vietā izvēlētos melno biezo (>=0.5 mm) polietilēna plēvi.

Oook, bet ja man pretējā pusē tam pamatam nav nekādas telpas (tikai iekšējais 5cm putuplasts)??

Man ir sapratne, ka apakšā zem lentas varētu palikt plēvi, lai kapilārais mitrums tik viegli netiek iekšā betona lentā, bet no abiem sāniem novālēt tomēr ar to bitumena mastiku (nav tik dārga). Ja izdaru iepriekšminētās lietas – tad starp betonu un fibo varētu arī h.izol. nelikt. Virspamatam (augšā virs fibo) gan jāliek ruberoīds.
Izdarot iepriekšminētās lietas, lenta būs manāmi sausāka. A par slikti jau nenāktu tāds efekts.

varbūt tieši slapjāka? ja kautkur apakšpusē būs vieta kas uzsūks mitrumu, bet virszemes daļa būs noķepēta ar bitumu un nespēs mitrumu atdot, ti žūt???

Uz šo komentu atbildēju bloga ierakstā par komentāriem un atbildēm – 2.piegājiens.

Write a comment