Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 24-02-2010
Birkas:betona pamati, izmaksas, metāla armatūra, rubble trench
Nu re – cītīgais Ansis manā vietā uzzīmējis ļoti optimālu un labu pamatu variantu, turklāt ar visu putuplastu. Paldies viņam!
Tas, ko es mainītu vēl – tas ir, taisītu 30 cm platumā visu šo lentu, bez paplatinājumiem augšā. Un lietu visu uzreiz vienā piegājienā, tā 40cm virspamata, kas izlien virs zemes, veidnes izveidotu no putuplasta vienā pusē un no salmu ķīpām (ar ruberoīdu/putuplastu vai ko, lai ķīpa nesmērējas) otrā pusē. Un pavisam labi – uzreiz un gatavs. (Protams, armatūru nedrīks aizmirst). Plus – iespējams noraktu tomēr to melnzemīti – nav jau nekas skarbs, bet nu to liesumu vēlreiz novērtēšu.
Pēc maniem vakardienas aprēķiniem – šitādi ar visu zemgrīdas putuplastu, iekšējo putuplastu un ARĪ ārējo putuplastu! = izmaksā ap 1500 Ls. Ļoti labs rezultāts (bet ir vēl pozīcijas, kurās vēl var samazināt izmaksas, ja paveicas).
Savukārt šodien pēc Vienstāva jeb Māra ieteikuma – var tak to dziļo lentas daļu, kas iekšā zemē teju visu aizvietot ar blietētām šķembām – veidojot pamatus pēc “rubble trench” principa! Izskatītos tas aptuveni šādi kā te pa labi zīmējumā. Līdz ar to varam vēl samazināt pamatu izmaksas par latiem 300 aptuveni, nezaudējot efektivitāti un nesačakarējot darba procesu. Irrr ok.
Skatoties uz Anša bildi keramzītbetona augšējais kreisais stūris būs tikai mazliet siltāks kā ārpuse (labā puse), tāpēc man intuitīvi prasītos siltumizolācija arī ārpusē.
Ņemot vērā arī Ikšķiles Jāņa (Didima) minēto minimālo ķīpas augstumu virs grunts, pirmā bilde varētu krietni pamainīties.
Arī otrā – cik zinu, sia Marta Saule un citi Latvijas eko-architekti jau sen praktizē šķembu pamatus, bet ne visā zemē iegremdētās daļas augstumā.
Vislabāk keramzītbetona vietā būtu kas ciets mitrumizturīgs ar ķīpai ekvivalentu siltumpretestību. Laikam jau izņemot (nepieejamo) putustiklu diez vai kas atradīsies.
Savukārt slāņojumu – nesošais iekšā, izolācija ārā – var arī invertēt – siltinājums pa vidu, kā man un Jaunraunas Aleksandram.
Jebkurā gadījumā Tev nekaitētu aprunāties ar Raiti Jelēviču un Zinti Butānu.
dalīšos mazā pieredzē. Par putuplastu zem grīdas. Silti iesaku betona kārtiņu virs smiltīm (2-5cm) un tad putuplasts un tad atkal betons. Man kaut kādā veidā zem grīdas iekļuva žurkas un sastrādāja briesmu lietas. Smilts laba lieta grauzējiem nepatīk jo irdena
Domu, protams, sapratu – iesaki tomēr melno grīdu ieliet. Bet jautājums – a kā tās žurkas tur varēja iekļūt? Man domāt – ja ir metru dziļa lenta, tad zem tās parakties nereāli. Tad vienīgais variants, ka tās tur jau ir bijušas. Man domāt – blīva smilts zem putuplasta nav tā, pa kuru žurkas varētu rakāties. Tāpēc, ja ienāk prātā – pastāsti, kā tās žurkas Tev tur nokļuva.
Māja veca un nav izslēgts ka izrakušas eju nav jau arī izslēgts ka no mājas iekšienes ir iekļuvušas jo cik zinu starpsienām netaisa tādu pamatu kā ārsienām… Ir pieredzēts arī tāds variants ka pagrabs atrodas šķūnī vāks cieši noslēgts un žurka izrok alu no apakšas pagraba grīdā… Pagraba grīda apmēram 2m zem zemes…
pa skādi jau nenāks es tagad ja lieku zem grīdas putuplastu ieleju betona javu apmēram 2 – 3cm kārtiņu un uzreiz lieku putuplastu salieku režģi un leju 10cm kārtu protams neaizmirstot noizolēties no pamatiem…
Man ar brāli jau sen doma celt māju no salmiem pagaidām tik apkopojam datus…
Nu tad visas iespējas piedalīties manā procesā un pēc tam mācīties no manām kļūdām!!!
Aicināšu palīgā, kad sāks kaut kādas reālas, praktiskas darbības norisināties!
Māls man ir sarkans ar līdz centimetru biezām zilganpelēkām klāsteru robežām. Kad raku aku, pa vienu šādu plaisu skudras bija uztaisījušas vertikālu šahtu vismaz līdz 3 m dziļumam.
Pagraba grīda arī man būs apmēram 2 m dziļi, uz māla plānoju tikai mazliet šķembas uzbērt. Vai tiešām arī tur grauzēji varētu iezagties?