Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 07-02-2010
Birkas:keramzīta bloki, seklie pamati, situācija
Sveicieni!
Kādu laiku nav rakstīts, bet ne jau tāpēc, ka baisi slinkotu un nekas uz priekšu nekustētu. 
Tad nu vispirms ātri atskaitīšos, ka ar arhitektu esmu pārspriedis iesūtītās skices un tagad jau tiek zīmēts projekts pa nopietno.
Izveicām projektā šādas izmaiņas:
- Palielinājam mazliet saimniecības telpu, izbīdot ārdrēbju skapi un, iespējams, samazinot guļamistabu par 10 cm.
- Skurstenis tika pagriezts paralēli sienām nevis ta slīpi.
- Un tik daudz apspriestā lieta – pārkare tika samazināta uz aptuveni metru. Tā būs labāk.
- Un griestu augstumu nolikām uz aptuveni 2,70m.
- Parunājos ar cilvēku, kam ir standarta PVC pakešnieku vasaras durvis – nav tik traki, nesalst baisi cauri, tā kā man arī būs PVC durvis priekš vasaras.
Tomēr šī ieraksta būtiskākā tēma ir pamati.
Tātad, pēc garām diskusijām, apspriedēm un variantiem varētu teikt, ka esmu pašreiz palicis pie domas par seklajiem keramzīta bloku pamatiem. Es tos NErakšu zem sasaluma līnijas – es labāk sasaluma līniju paceļu uz augšu, nevis pamatus roku dziļumā. Vairāk lai runā tepat blakus redzamā bilde, kuru var palielināt uzklikšķinot. Nepiesieties zīmējuma precizitātei un šķirbām – tas ir zīmējums priekš manis, nevis rasējums.
Piebildīšu, ka būvbedrē tiks norakta visa augsne. Tā kā man apakšā jau ir smilts visur – pieblietēšu to, pievedīšu vēl visai daudz smilšu, un pieblietēšu tās ļoti pamatīgi. Sanāks man tāds metru vairāk biezs sablietētu smilšu spilvens, kuram ir ļoti, ļoti augsta spiedes/svara noturība (izrēķināts / pārbaudīts). Un tad uz tāda spilvena jau tiek mūrēta šitāda pamatu konstrukcija. Caurumā starp brusām, kas ir zem ķīpas, tiek iebērts keramzīts. Šur tur tiek izmantota mastika, šur tur protams plēve hidroizolācijai. Taču galvenais, ko gribēju parādīt – ir pamatu shēma. Pats šito neizgudroju – tas ir pārbaudīts pamatu risinājums, kas izmantots vairāku privātmāju celtniecībā.
Pamatos izmantotu aptuveni 9 m3 keramzīta bloku. Pamatu kopējais svars – aptuveni 7 tonnas, kas ņemot vērā to izkliedējumu, ir vnk niecīgs apjoms, jo šādas noblietētas smiltis elementāri notur padsmit tonnu kravas auto uz gana šaurajiem riteņiem.
Pamatu izmaksas – bez putuplasta sanāk ap 700 Ls. Pieskaitot klāt putuplastu – 1200 – 1400 Ls (atkarībā, cik labi paveicas ar putuplasta iegādi (tas man vajadzīgs 310m2 ar 10cm biezumu)).
Protams, uzklausīšu konstruktīvus komentārus, kuru drošvien varētu būt ne mazums… 
1) neredzu jēgu iekšējās izolācijas turpinājumam zem grīdas putuplasta,
2) es pārdomātu visu 4 plākšņu biezumu. Mans (intuitīvais) piedāvājums centimetros: pamatu ārējā 7..10, ap-pamatu grunts tuvāk pamatiem 5, tālāk – 3 vai pat 2, zemgrīdas – ne vairāk par 10. Building forumā var atrast manas domas par grīdu izolēšanu vispār, tiesa, ja noteikti gribi grīdu apvienotu ar radiatoru, tad gan bez izolēšanas neiztiksi;
3) kamdēļ zem putuplasta kautkāda melna mastika:
a) vai tad bituma šķīdinātāju drīkst lietot tuvu polistirolam?
b) es jau nu tos keramzītblokus neizvēlētos, ja gribi ko vieglāku, gan jau var pat keramzīta graudus iebērt transportbetona bumbierī un tālāk standarta tehnoloģija – vispirms putuplasts ar, piemēram, tajā ieskrīvētiem dībeļiem, tad betons;
4) āra apmetuma ārējā kārta – māls? (pie dajebkādas jumta pārkares).
Neesmu silto grīdu ne apjūsmotājs, ne pārzinātājs, bet vai tieši tur (ap trubām) nevajadzētu keramzītbetonu, lai mazinātu termomasu (lai nebūtu Ziemsvētkos ieslēdzām, uz Lieldienām silts)?
Nav tik traki ar to termomasas inerci, Vienstāv.
Es gan lielas cerība suz putoplastu neliktu. Man pagrabam pie -30 izņēma cauri ka nemetas. Kaimiņš arī sūdzejās, ka nekāda jēga no putika šitai aukstumā nav. Ja pretējā puse nav siltuma avota, tad izsalst cauri. A ko Tu iegūsi ar tiem seklajiem pamatiem un kaudzem puķika? Nu savedīsi par bargu naudu smilšučupu, sapirksi blokus, spirksi puķiku un vēl nevar zināt kas pie kārtīga aukstuma sanāks. Vai nebūtu tomer lētāk un vienkāršak izrakt normālu tranšeju un no laukakmeņiem samūrēt klasiskus pamatus? Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt:)
Putuplastu un smilšu čupu varētu aizstāt vienkārši ar tukšumu ( norakt smiltis, uzbērt granti, uzstādīt sijas, kas piestiprinātas pie sienām, tā lai zem sijām cirkulētu gaiss un viss vēdinātos, tad klātu biezu OSB, pēc tam keramzītu vai kaut kādu citu siltumizolāciju, tad atkal OSB un visa beigās siltās grīdas. Tādā veidā augsnes mitrums nenokļūtu līdz grīdai. Šajā gadījumā arī nepastāvēs risks, ka grīdas pīrāgs nosēdīsies izskalojumu vai citu iemeslu dēļ.
Nēēē – iekarināmā grīda man nebūs nekādā gadījumā! Man vajag, lai grīda būtu arī kā pietiekami labs siltumakumulators. Uz brusām kaut kā nešķistu prātīgi liet betona grīdu ielejamo pēc tam… Nedomāju, ka man tur kaut kādi baigie izskalojumi varētu veidoties apakšā – nav iemesla. Ja jau būtu – tad tajā pļavā būtu bedres, iedobes utt. A tā kā stāv, tā stāv gadu desmitiem. Turklāt stipri sen atpakaļ tur jau ir bijis liels šķūnis. Nesatraucos par baigo pamatu sēšanos.
Priekš kam tev betona grīda? Siltās grīdas pārklāj ar ļoti mazu izlīdzinošo kārtiņu! Protams, ja tev būs māla klons, tad tā ir cita lieta.
Putuplasta trūkums ir tāds, ka tas nav pietiekamu pārbaudīts, kā arī tā vājā vieta ir savienojumi starp plātnēm. Grīdai var izmantot tikai tai paredzētu putuplastu, kas nav no tiem lētākajiem.
Uz silto grīdu caurulēm lej virsū parasti ap 7-8 cm grīdas sauso betonu (Estrich utt.). Manuprāt – šāda masa 104m2 platībā nebūt nav slikts siltuma akumulācijas līdzeklis, ja zem tā ir kārtīga 15-20cm putupulasta siltumizolācija.
Māla klonu iestradāt tomēr nebūs īsti reāli, jo to vajadzētu stampāt, blietēt – bet uz silto grīdu caurulītēm tas nebūtu prāta darbs.
Grīdā putuplastu ir jāliek divos slāņos, lai šuves nepārklātos!! Un NAV nenormāla nepieciešamība likt pašu dārgāko putuplastu grīdā, ja vien neplānot ar tanku braukt pāri.
Nenormāli bieza betona kārta! Esmu nedaudz šokēts. Ja vēl nāks flīzes vai lamināts, vai tādā gadījumā nebūs grūti uzsildīt grīdu?
°Nu redz – esi šokēts, bet neesi informēts par to, cik STANDARTĀ jābūt biezai betona grīdai, kas ietver siltās grīdas!
Papēti materiālus – redzēsi, ka es nerunāju muļķības.
Laminātu es nelikšu noteikti (liekas izmaksas, jēgas nekādas), par flīzēm – vēl padomās. Arī betona grīdu var ļoti smuki apdarināt un izveidot betona klonu – ar/bez ornamentiem, krāsotu/nekrāsotu utt. Nūū, nebūs tā grīda tik ātri silta kā radiatori protams…
Ja betona grīdu kodina ar skābēm, tad tiešām var iegūt marmoram līdzīgu efektu. Bet piemēram virtuvē betona grīda ļoti stipri uzsūc šķīdumus un netīrumus, kurus vairs nevar iztīrīt. No pieredzes. Manā gadījumā virtuvē grīda nebija apstrādāta.
Komentējot attēlu, kāda funkcija ir koka brusām zem siena ķīpām? Vai siena ķīpas pa vidu neielieksies?
Vēl mani interesē, kā savienosi siena ķīpas tā, lai būtu cieš kopā?
Atbildot par betona grīdu – to, protams, ir vai nu jāslīpē / jāpiesūcina ar kādu vielu / vai jākrāso! Vienkāršs betons, protams, ka iesūks sevī netīrumus utt. Bet es par to neiespringstu, jo ir daudz veidu kā var izveidot glītu skaistu betona klonu. Bet līdz tam man vēl gana daudz laika.
Par brusām runājot – ja virspamats būtu precīzi to 40cm platumā (bez putika) – varētu bez brusām arī iztikt, tomēr tās pilna vainagbrusas funkcijas – tobiš paņem platāku slodzi uz sevi, neļauj ķīpai saskarties pa tiešo ar virspamatu, šķēršos starp šīm brusām tiek iestiprināti vertikāli mietiņi, uz kuriem uzsēdina pirmo ķīpu rindu , visbeidzot brusa kalpo arī kā materiāls, pie kura var pēc tam kaut vai lāseni un cokola profilu pienaglot. Pats neizdomāju – spečuku pārbaudīta tehnoloģija.
Lai ķīpa neizliektos – loģiski, ka tā sprauga pa vidu (kā tur arī ir rakstīts) tiek aizpildīta ar siltinājuma materiālu – vai nu ar tiem pasiem salmiem vai beramo keramzītu.
Katrā ķīpā, kas tiek celta uz augšu tiek iedzīti vismaz divi mietiņi, kas iziet cauri konkrētajai ķīpai un zem tās esošajā. Un tā katru ķīpu, katrā rindā un tā līdz pat augšai. Finālā sanāk diezgan pamatīgs sašuvums kopā.
Jāpatur prātā, ka ķīpas satur kopā divi nieka polipropilēna striķīši! Kas, starp citu, nav iztestēti 100 gadu garumā…
Ja Tu to polipropilēna striķīti atstāsi saulē – tad tas izirs un izjuks. Bet sienā visas ķīpas ir max blīvi viena pie otras, un attiecīgi kopīgi viena otru balsta un samazina slodzi uz tiem striķīšiem. Nu britos 60 gadus šāda māja toč jau noturējusi un amerikā visus 100 gadus. Bet zini – ņemot vērā, cik šāda māja izmaksā – nekas, pēc 50 gadiem bērni uzcels jaunu. Maksā taču šī lieta tik pat cik jauns auto, kādu daži labi katru trešo gadu pērk…
Anyway – tā būs pirmā pašceltā māja! Eksperiments tā teikt – nekas netraucēs pēc gadiem jau uzcelt otru vēl labāku!
ok, konstruktīvi iebildumi, bez liekvārdības:
1300Ls par pamatiem – kur šeit ir ieguvums? un tas drausmīgi lielais darbaspēks rakt milzu bedri, tad piebērt, blietēt un ņemties – tas ir izrēķināts cik dienas tas aizņems? blietes īre, smilšu vezumi? bituma mastikas lērums cik maksās? tā arī nav lēta, ja grib no visām pusēm pamatus smiņķēt, bet vai to maz vajag? baltais putplasts gruntī stāvēdams piesūcas ar ūdeni, jāliek styrofoam vai styrodur vai kas tamlīdzīgs, kas maksā jau vēl 2x dārgāk.
700Ls maksās betons grāvj-lentveida monolītbetona pamatu lējumam 30cm platam 1m dziļam, 0,4m virs zemes 10x12m mājai. Patērētais laiks – 2-3dienās divatā strādājot ar lāpstu var izrakt perimetra grāvi. 2 stundās to piegāž ar betonvedēju. tad vienā vakarā divatā strādājot uzklapē paviegla rakstura veidņus no visādiem veciem krāmiem kas pa rokai, nezēmerdēļiem skārdiem, šīferiem utml, un tad nākošā dienā – atbrauc betonmalējs un atkal 2h laikā to piegāž (citreiz arī nepilnā stundā) tātad 4 dienu laikā var iegūt gruntīgus pamatus ar 700Ls izmaksām.
buildart.lv/wp/?page_id=201
te nedaudz ir ieskats manas mājeles būvniecības gaitā, arī pamati.
ar to pierunāšanu vai pārliecināšanu ir tā, ka jo vairāk gribi kādu pārliecināt, jo šis kāds vairāk turās pretī. līdzarto centīšos nepārliecināt, bet parēķināt. par lentes pamatiem – esmu tos iztestējis vairākām mājelēm un par dienu un naudas skaitu konkrētu ciparu esmu pateicis. kas attiecas uz seklajiem un “ekonomiskajiem” pamatiem tad tur vajag pieskaitīt arī vērienīgos zemes darbus un dienas laiku – cik tas viss prasa. turklāt mūrēšana iet – vienam cilvēkam ne vairāk par pāris kubiem dienā. kamēr iegāzt no betonvedēja betonu var 9kubus stundā un pat ātrāk. Vai ir kāds konkrēts cilvēks kas šādus pamatus ir uztaisījis un var nosaukt kopējo izmaksu un laika tēriņa tāmi? ja nav, tad tas tev pašam ir tālredzīgi jāsarēķina. Matemātika atšķir sapņošanu no sūrās realitātes.
par jumtu – lēzens jumts krās baisi daudz sniega virsū – tas nozīmē ka nekāds ietaupījums uz tievākām konstrukcijām nesanāks – tās jāliek pat treknākas kā stāvam jumtam. Treknas konstrukcijas plus reālais sniega svars ziemā – vai ir droši ka tas viss varēs balstīties tikai uz ķīpām? vai nevajag nesošu koka karkasa būvi, kā Aleksandram?
Vienstāvs said 23/Feb/2010 at 07:02
Šitāda 5×6m veidņa
http://www.failiem.lv/down.php?i=xclbhf&n=47430030.JPG
aizbēršana ar smiltīm no 20m attālu esošas smilšu kaudzes (kas radās padziļinot dīķi) ar ķerru vienam cilvēkam aizņēma ap 4 weekendiem