Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…

Comments (5)

Atvaino ,Jāni, drukas kļūda, bet kam negadās:).
Ja runa par būvinženieriem, kuri nez cik tur mājas uzbūvējuši, tad tikai pēc vairakiem gadiem nabaga māju saimniekiem” izpeld” būvinženieru “kvalifikācija” . Pie savas mājas es visus tos “speciālistus” turēju pa gabalu. Man bijušais kaimiņš ir arhitekts un es sākumā šo pasaucu la paštuko projektu. Nu šis uzzīmē, bet es saku, vai tad neredzi, šitais slīpusms neiet kopā ar to. Šis pārzīmē, bet es atkal, nu kam man 4m garas spāres, ja materiāls ir 6m, nafig man tos 2m zāģēt nost u.t.t. Viss beidzās arto, ka arhitekts saka, tu uzbūvē un es tad uzzīmēšu:) Zīmēt ar datoru jau es pats māku:)
Ar to es tikai gribu pateikt, ka paļauties celtniecībā var tikai uz savām zināšanām, it īpaši, ja būvē izmanto nestandarta risinājumus, kurus jau nevienam arhitektam un celtniekam nemāca. Jā, riģipša-pleves būdu gan visi māk uzbūvēt, bet salmu māju gan nē.
Ar pamatiem protams dari kā gribi. Tavi patreizējie pamati noteikti ir nopietnaki par vecām riepām. Es tikai skatos uz ēkām, kuras celtas gan muižkungu laikos, gan pirmajos ulmaņlaikos un neko, ne tie akmens pamati plaisā, ne sēžas. Jaunsaimnieki jau nebija tie bagātakie cilvēki, bet akmens pamatiem naudiņas pietika. No manis netālu kaimiņs pirms pāris gadiem pirtiņu pa fikso uzbūvēja. Ziemas esot siltas un nav ko tur dziļi rakties. Tad nu diezgan pabriesmīgs skats bija uz iscilātajiem pamatiem un saplaisajušajām sienam, bet tas notika iepriekšejo ziem, kad neija -30.

Savā 6 gadu prātuļošanas un 3 gadu būvēšanas pieredzē neatminos ko vieglāku (darba ziņā) un lētāku par plāksnes (slab) pamatu:
http://www.failiem.lv/down.php?i=skskza&n=PlaksnesPamataLiesana.jpg
Arī svara ziņā nebija nekas briesmīgs – vidējais biezums 17 cm (bet ar ribām). Dzīvojamai mājai atliek veidņus aizstāt ar putuplastu.
Par zemgrīdas izolāciju:
http://www.building.lv/forums/read.php?36,104234,104267#msg-104267
Nestandarta risinājums mūsdienu Latvijā – siltā siena (vecā labā krāsne)
http://prev.turiba.lv/MacibspekuWeb/IevaKalve/Ievas%20majas%20lapa/izdale/Gudra_pieticiba_raksts_09.03.2007._KulturasDiena.rtf

Jā, slab jeb monolītā pēda tiešām varētu būt vienkāršs pasākums pēc loģikas. 17 centimetri nav par švaku pēc standartiem skatoties? ;) Un tādu maziņu pēdiņu Tu tai bildē lej.

Man gan principā vajag, lai ķīpas apakša no zemes būtu vismaz 30 cm augstumā, lai to pasargātu no mitruma. Tad nu būtu tai pēdai perimetra vainags bik augstāks jāuztaisa.

Vēl būtiski varētu būt tas, ka monolītaja pēdā vēlams uzreiz jau arī silto grīdu armatūru ierīkot ar caurulītēm utt. Vienīgi, loģiski domāju uzreiz – ka tā nemaz nevar, jo siltai grīdai vajag kur plesties, vajag amortizācijas lentas, a te sanāk tāds monolīts klucis. Značit ar siltām grīdām tur kaut ko bik atsevišķi jāpafunktierē.

Nū, monolīto pēdu pret sasalumu jau arī it kā var pasargāt mēģināt ar to pašu horizontālo putuplastu pa perimetru, nemaz nerunājot loģiski par vertikālo, kas kalpotu kā veidne.

Kas attiecas uz krāsni ar siltu sienu – palielā vienstāvu mājā tas nebūs tas labākais risinājums. Taču apkures neatkarība no elektrības – tas gan ir forši.

Konkrētā pēda mājai varētu būt par mazu laukuma un biezuma (nestspējas) ziņā vienlaicīgi. Taču attiecībā uz plāksni man ir bijušas tādas domas (varbūt reiz realizēšu):
1) apakšējā betona kārta ar armatūru (iespējams, pietiktu pat ar centimetrirm sešiem)
2) 3 MPa keramzītbloki (15-18 cm biezumā)
3) augšējā betona kārta ar armatūru.
Virsējo varētu pat sildīt, ja vien tā vairāk izplešoties neliektu visu plāksni.

Write a comment