Lētpamati – vienkārša monolītā betona lenta

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 24-02-2010

Birkas:, , ,

Salmmajas_pamati_2_AnsisNu re – cītīgais Ansis manā vietā uzzīmējis ļoti optimālu un labu pamatu variantu, turklāt ar visu putuplastu. Paldies viņam!

Tas, ko es mainītu vēl – tas ir, taisītu 30 cm platumā visu šo lentu, bez paplatinājumiem augšā. Un lietu visu uzreiz vienā piegājienā, tā 40cm virspamata, kas izlien virs zemes, veidnes izveidotu no putuplasta vienā pusē un no salmu ķīpām (ar ruberoīdu/putuplastu vai ko, lai ķīpa nesmērējas) otrā pusē. Un pavisam labi – uzreiz un gatavs. (Protams, armatūru nedrīks aizmirst). Plus – iespējams noraktu tomēr to melnzemīti – nav jau nekas skarbs, bet nu to liesumu vēlreiz novērtēšu.

Pēc maniem vakardienas aprēķiniem – šitādi ar visu zemgrīdas putuplastu, iekšējo putuplastu un ARĪ ārējo putuplastu! = izmaksā ap 1500 Ls. Ļoti labs rezultāts (bet ir vēl pozīcijas, kurās vēl var samazināt izmaksas, ja paveicas).

Rubble_trenchSavukārt šodien pēc Vienstāva jeb Māra ieteikuma – var tak to dziļo lentas daļu, kas iekšā zemē teju visu aizvietot ar blietētām šķembām – veidojot pamatus pēc “rubble trench” principa!  Izskatītos tas aptuveni šādi kā te pa labi zīmējumā. Līdz ar to varam vēl samazināt pamatu izmaksas par latiem 300 aptuveni, nezaudējot efektivitāti un nesačakarējot darba procesu. Irrr ok.

Atbildes uz komentāriem par pamatiem – 2. piegājiens

16

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 23-02-2010

Birkas:, , , , ,

Uhh, nu pat man te iebirusi virkne ar komentāriem par pamatiem, tāpēc, lai citiem nebūtu jācenšas pie komentāriem sekot līdzi un lasīt – mēģināšu atkal atbildes uz komentāriem ierakstīt šādā bloga ierakstā. Vispirms uzreiz iemetīšu man svarīgāko pretjautājumu. (Uzreiz Ansim – LIELS paldies par man veltīto laiku un uzmanību!)

Salmmajas_pamati_AnsisPar Anša piedāvāto skici lētpamatiem —–>
Ok, izskatās gana vienkārši. BET – jautājums! Kā šādus pamatus pēc tam nosiltināt un no-hidroizolēt???? Tā jau protams to tranšeju ir tiešām viegli izrakt un tik iegāzt betonu. Vai arī es esmu palaidis garām to, ka – ja pamati ir ZEM sasaluma līnijas – tos vairs nevajag siltināt ?!??! Ja tā – tad nosacīti varētu arī teikt, ka tas ir apsverams variants. Ja putuplastu vajag vienalga – tad baigo starpību neredzu. Plus jautājums – tranšejas dibenu neblietētu atstāj? Un vel manā mitrajā smiltī/zampā pie pusotra metra (ko var redzēt vienā no iepr.bloga ierakstiem) – šitās 40 tonnas varētu aizbraukt lejā rūkdamas… :D (Attiecīgi lasīt tālāk manas pretpļāpas pret dziļo lentu… :) )

Ansis Liepa jautā – vai ir racionāli ņemties ar to drausmīgi lielo bedres rakšanu, blietēšanu utt?!
Tad nu atbildu, un iekļaujot argumentus – kāpēc izvēlos seklos nevis 1,2m dziļos standarta lentas pamatus.
- Man nebūs jārok drausmīgi liela bedre – man jānorok 20cm augsnes slānis 11 x 14 metru lielā laukumā. No kubatūras viedokļa 31 m3 ar melnzemi. Varbūt esmu naivs – bet man nešķiet neiespējami to norakt kaut vai pat ar lāpstu diviem trim cilvēkiem darbojoties, turklāt ir motobloks ar piekabi. Sapratīs, ka ir baigais čakars – ook, izsauks traktoru.
- Melnzemi būtu jārok nost jebkurā gadījumā, jo zemgrīdā taču vienalga parasti tādu neatstāj, pareizi? Tikai šancējot pēc īstajiem standartiem lentas tranšeja būtu jārok oi oi oi dziļāka… Es izvēlos absolūto minimumu.
- Kāpēc tikai 20cm? Tāpēc, ka apakšā jau ir smilts. To pat baisi blietēt nevajadzēs, jo gadu desmitos tā tur stabili jau sablietējusies. Jā – ap 80m3 smilšu piebēršanai būs jāpieved. A standarta pamatu būvbedrei taču arī jāved klāt kaudze pieberamo materiālu? Kur starpība? (Varētu jau uztaisīt mazo karjeriņu turpat blakus smilšu ieguvei, bet viens paliels dīķis jau ir… :D )
- Bliete – mehāniskā. To būs jāīrē. Dienā ap 15 Ls – vismaz divas – trīs dienas toč vajadzēs.
- Bituma mastika – izrēķināta! Ar latiem 50 uz vertikālo plakni vajadzētu noteikti pietikt. Pat ja vālē divos slāņos. Un vēl virspamata ruberoīda piķošanai. Standrta pamatiem arī vajag hidroizolāciju, turklāt – ja lenta ir 1,2m dziļa – tad to piķi vajag vēl daudz vairāk.
- Par parasto putuplastu un tā piesūkšanos ar mitrumu – nevaru nepiekrist. Domās. Taču arī standarta pamatus IR jāsiltina. Bez putuplasta īsti nav variantu. Vai arī tomēr ir? :)

Par monolīto, dziļo, pamatīgo betona lentu pret manu seklo lentu + blokiem.
Ansi – a kur Tu ņēmi, ka manu pamatu variants ir 1300 Ls, bet Tavējā piedāvā monstrozā, smagā lenta – 700 Ls? (Man sanāca 17m3 uz pilno lentu, kas ir 17x37Ls + sūknis + vešana = 629 + kādi 50 Ls + vēl kādi stabili 50 Ls)
Ja paskatīsies manu aprēķināto pamatu tāmi, tad pamanīsi, ka tur dārgākais ir putuplasts un smiltis. Vismaz man par plikiem pamatiem bez siltinājuma sanāca 600 Ls. Turklāt jau par parējām dārgākajām lietām – smiltīm un putuplastu – smiltis biju rēķinājis uz 130m3, tomēr pietiks arī ar 80m3, savukārt ar putuplastu – viss atkarīgs, kādu cenu sarunā un kur, kādu piedāvajumu atrod. Bez šīm nupat minētajām lietām nevar iztikt nedz mana seklā lenta, nedz dziļā, monolītā lenta!
Otrajai par sliktu milzīgs svars (nenoliegsi, ka tas var veicināt ātrāku sēšanos) un vajadzība tomēr pēc gana nopietnām veidnēm. Nez, nu netīk man īsti šie monstru pamati. Neredzu nekur baiso ieguvumu par labu dziļajai lentai – ja vien nosacīti varbūt ietaupītas dažas dienas darba (kas, protams, nav mazsvarīgi). A jārok tāpat kārtīga bedre un vēl dziļāka, jātaisa gruntīgāki veidņi (manā variantā varu tikt galā ar putiku un ķīpām kā formām – pārbaudīts!), jāsauc mašīna un beigās iegūts monstrozs svars zem mājas… Bet nu – kas zina, varbūt vēl pārdomāšu.

Kur ņēmu ideju par seklajiem pamatiem?
Pats jau neizdomāju šos seklos pamatus – pazīstams būvinženieris ieteica veidot lentu pilnībā no keramzīta, tomēr pats izdomāju, ka jākombinē – tā būs pat labāks efekts, jo, piemēram, keramzīta blokiem ir labāka siltumnoturība par parastu betonu.
Ja es uz kaut ko iecirties, tad mani nebūs tik viegli uz sitiena pārliecināt. Taču vienmēr jau pēc tam klusi stūrīti apdomāju visus par un pret, un reizēm arī pārkāpju savai principialitātei un ietiepībai un savas domas mainu. Tā kā -  vēl jau manīs, kas beigās sanāks. :)

Par pamatu nopiķošanu no abiem sāniem
Ansis
domā, ka nopiķojot abas vertikālās plaknes – pamats tieši būs mitrāks, jo nevarēs žūt
Zini, arī fakts, nebiju no tāda aspekta padomājis. Tātat – jāpiķo tikai no āras.

Par lēzenu jumtu
Es jau neesmu teicis, ka baigi plānoju ietaupīt uz jumta konstrukciju. Tur, kā būvinženieris ar arhitektu kopā sarēķinās – pie tā arī pieturēšos. Pagaidām, cik sapratu no projekta – slīpums ir uz 23°. Daudz vai maz?

Par koka karkasu
Ansi, hei, kurā brīdī Tu esi uzķēris, ka es gribu būvēt loadbearing tipa salmu māju??? Nēēēē, tik maniakāls un profesionāls es vēl neesmu. Nekādā gadījumā. Man 100% būs koka karkass, kas nesīs jumta svaru. Loadbearing jeb slodzi nesošā salmu māja nav tā, ar kuru vajadzētu kā pirmo eksperimentēt… ;)

-

Primitīva būvlaukuma ģeoloģiskā “izpēte”

13

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , ,

DSC_0811Nu ko, paklausot ieteikumiem šodien devos uz laukiem, lai izpētītu mazliet vairāk, kāda tad ir tā grunts vietā, kur paredzēts būvēt māju. Apbruņojos ar divu kalibru laužņiem un trim lāpstām, devos uzbrukumā kupenai. Sniega biezums pļavā bija 45 centimetri.

Sniegu notīrīju, cirtu lāpstu zemē un – biju manāmi pārsteigts! Sasaluma vienkārši nav… Labi, ja sasalis bij vien knaps centimetrs augsnes garoziņas. Ņēmu un raku.

DSC_0809Kā lieliski redzams fotogrāfijā, zem 20 centimetru biezā augsnes slāņa sākās skaisti dzeltena smiltiņa, kas arvien tālāk rokoties pamazām savu spilgto krāsu zaudēja. Smilts blīva un patīkama, jo dziļāk, jo blīvāka. Tas priecē.

Aizrakos līdz aptuveni pusotra metra dziļumam un tad sajutu, ka rokamā masa pēkšņi kļūst stipri citādāka – vismaz, cik es izprotu, sakās gruntsūdeņu līmenis ar māla piemaisījumu un nelielām dolomīta šķembām. Blīva, mitra putra, kas līdzinās teju kā nupat uzmaisītam betonam. DSC_0808Uzreiz atcerējos, ka rokot aku netālu no šīs bedres (kādi 40-50m attālumā), sastapām tādu pat zampu. Šī bedre nebija pietiekami liela, lai būtu ērti rakties tālāk, bet skaidrs bija tas, ka neko jaunu es tur neatklātu. Cik zinu – tālāk seko arvien blīvāks, akmeņaināks sarkanais māls, virs kura tad arī, izskatās, “dzīvojas” tie gruntsūdeņi.

Plūstošās smiltis, cik noprotu, vismaz šajā pusotrā metrā nav sastopamas. Lai gan, tā putra tur pašā apakšā tiešām šķidra.

DSC_0806Tas, ko secinu – priecē smiltiņas un plānais melnzemes slānis. Nebūs baisi daudz jānorok nost. Smiltis blīvas, tas nozīmē, ka ar blieti arī šo te “oriģinālo” slāni nebūs baisi jāblietē.Tagad gruntsūdeņi ir pusotra metra dziļumā – bet pavasarī un rudenī tie noteikti ir metra un pat seklākā dziļumā. Ieteicams padomāt par drenēšanas iespējām. Taču, tā kā plānoju pamatus vēl celt uz augšu, pieberot papildus smilšu spilvenu, tad, domājams, ar baigo mitrumu varētu arī nesanākt cīnīties, jo šī pļava vienmēr bijusi visai sausa.

Kombinētie bloku/betona pamati – skice + aptuveni aprēķini

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , , , , , , ,

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
Pamati kombinēti ar KERAMZĪTA blokiem- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)


Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
Pamati kombinēti ar GĀZBETONA blokiem- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!

Mājas pamati – kompromisa variants (cerams)

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 11-02-2010

Birkas:, , , , ,

Tāks, visvisādas piezīmes un argumenti uzklausīti, tagad it kā radusies puslīdz kaut kāda skaidrība, kā tomēr varētu mēģināt rast kompromisu starp dažādiem risinājumiem.

Teiksim tā – biju jau aizdomājies arī par gāzbetonu keramzīta bloku vietā, bet tie makten nemīl mitrumu, toties ir nenormāli lēti – 20 Ls par m3 (ne-Fibo keramzīta bloki ap 50 Ls/m3, savukārt transportbetons – ap 42 Ls/m3). Par spiediennoturību NAV jāsatraucas, jo ēkas kopējais svars ar 15-17 tonnām uz to lielo pamatu perimetru sanāk vien ap 770 kg uz m2. Cik zināms – labs zilais putuplasts divreiz lielāku svaru spēj noturēt… :) Par gāzbetona bloku pielietojumu pamatos paspriedelējām šeit iekš building.lv foruma.

Tātad, gan ar šejienes, gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam ar sevi apspriežoties izdomāju, manuprāt, lētu pamatu kompromisu dažādām gaumēm.
Varētu teikt, neatkarīgi no fibo vai gāzbetona – 20-30 cm augstu un 30 cm platu pēdu es varētu tomēr pats uzliet no betona ar stiegrojumu. Šim nolūkam vajadzētu 4-5 m3 ar betonu, ko var uzmaisīt arī pats. Pilnu lentu (ap 17-20 m3) “vlom” pašam ar bunduli maisīt, aber ar mašīnu šito apjomu vest uzreiz baigais cipars…

Tālāk tad jau pa virsu uzslietu jau tikai divas nevis trīs rindas ar blokiem (vai nu fibo vai gāzbetona). Būtu gana sakarīga ekonomija, tomēr ar prātīgu nodrošinājumu pret plaisām zemes svārstību dēļ. Gan nelielās betona lentas, gan bloku ārmalu, protams, piķotu ar bituma mastiku. Zem lentas apakšā jāieklāj plēve, lai kapilārais mitrums tai betonā netiek.

Plus – varēšu iegūt par to pat naudu (600-800 Ls) bik augstākus pamatus – tas man dos iespēju droši uzcelt cokolu vismaz 30 cm virs zemes virskārtas, kā arī mierīgi paliks arī gana augsta zona (30-40cm) ko zemē ierakt, pie kā putiku piestiprināt, lai sasalums zem mājas nevarētu palīst. Atcerās, ka doma ir likt vēl arī slīpo putiku pa perimetru, lai sasaluma līniju novirzītu.

Ticams, neko diži jaunu neesmu atklājis… Bet nu centos gudrāks tapt. Paldies un komentāri, protams, welcome! :)

P.S. Cik vidēji dienās tādus 4-5 m3 ar betonu var uzmaisit? ;)

Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…

Bloku pamati un februāra pirmās nedēļas atskaite

17

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 07-02-2010

Birkas:, ,

Sveicieni!
Kādu laiku nav rakstīts, bet ne jau tāpēc, ka baisi slinkotu un nekas uz priekšu nekustētu. :) Tad nu vispirms ātri atskaitīšos, ka ar arhitektu esmu pārspriedis iesūtītās skices un tagad jau tiek zīmēts projekts pa nopietno.
Izveicām projektā šādas izmaiņas:
- Palielinājam mazliet saimniecības telpu, izbīdot ārdrēbju skapi un, iespējams, samazinot guļamistabu par 10 cm.
- Skurstenis tika pagriezts paralēli sienām nevis ta slīpi.
- Un tik daudz apspriestā lieta – pārkare tika samazināta uz aptuveni metru. Tā būs labāk.
- Un griestu augstumu nolikām uz aptuveni 2,70m.
- Parunājos ar cilvēku, kam ir standarta PVC pakešnieku vasaras durvis – nav tik traki, nesalst baisi cauri, tā kā man arī būs PVC durvis priekš vasaras.

Tomēr šī ieraksta būtiskākā tēma ir pamati.
Pamati_Bloki_300mmTātad, pēc garām diskusijām, apspriedēm un variantiem varētu teikt, ka esmu pašreiz palicis pie domas par seklajiem keramzīta bloku pamatiem. Es tos NErakšu zem sasaluma līnijas – es labāk sasaluma līniju paceļu uz augšu, nevis pamatus roku dziļumā. Vairāk lai runā tepat blakus redzamā bilde, kuru var palielināt uzklikšķinot. Nepiesieties zīmējuma precizitātei un šķirbām – tas ir zīmējums priekš manis, nevis rasējums.

Piebildīšu, ka būvbedrē tiks norakta visa augsne. Tā kā man apakšā jau ir smilts visur – pieblietēšu to, pievedīšu vēl visai daudz smilšu, un pieblietēšu tās ļoti pamatīgi. Sanāks man tāds metru vairāk biezs sablietētu smilšu spilvens, kuram ir ļoti, ļoti augsta spiedes/svara noturība (izrēķināts / pārbaudīts). Un tad uz tāda spilvena jau tiek mūrēta šitāda pamatu konstrukcija. Caurumā starp brusām, kas ir zem ķīpas, tiek iebērts keramzīts. Šur tur tiek izmantota mastika, šur tur protams plēve hidroizolācijai. Taču galvenais, ko gribēju parādīt – ir pamatu shēma. Pats šito neizgudroju – tas ir pārbaudīts pamatu risinājums, kas izmantots vairāku privātmāju celtniecībā.

Bloku_Pamati_2Pamatos izmantotu aptuveni 9 m3 keramzīta bloku. Pamatu kopējais svars – aptuveni 7 tonnas, kas ņemot vērā to izkliedējumu, ir vnk niecīgs apjoms, jo šādas noblietētas smiltis elementāri notur padsmit tonnu kravas auto uz gana šaurajiem riteņiem.
Pamatu izmaksas – bez putuplasta sanāk ap 700 Ls. Pieskaitot klāt putuplastu – 1200 – 1400 Ls (atkarībā, cik labi paveicas ar putuplasta iegādi (tas man vajadzīgs 310m2 ar 10cm biezumu)).

Protams, uzklausīšu konstruktīvus komentārus, kuru drošvien varētu būt ne mazums… ;)