Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite | Posted on 12-01-2010
Birkas:betona pamati, būvpārvalde, Ēkas projekts, mērnieki, plūstošās smiltis, riepu pamati, rudzu salmu ķīpas, situācija, ūdens urbums, zemes gabals, zemes plāns
Šādā formātā centīšos ik pa laikam noziņot, kādā statusā atrodas pašreizējie procesi. Tātad – pirmā šīs sarunu vietnes atskaite par situāciju janvāra otrajā nedēļā.
- Kā faktors, kas mums neļauj nu nekādi pārcelt būvniecības ideju, piemēram, par gadu uz priekšu, ir jau sagādātās rudzu salmu ķīpas, kas aptuveni 600 gabalu krāvumā atpūšas zem sniega pirms smagās darba sezonas manas ģimenes lauku īpašumā klusā, mierīgā Lielvārdes lauku teritorijas nostūrī. Rudzu salmi ir vienīgi vēlamie – jo tie ir stingri, izturīgi un gana cieti, lai tajos saglabātos gaiss, kas arī kalpo kā siltumizolācijas materiāls. Par siltumnoturību – 45 cm biezas salmu ķīpas siltumnoturības U vērtība ir 0,13W/m2k. Ja nemaldos, tad ļoti labai akmensvatei šī vērtība ir ap 0,33 – sūdīgākai ap 0,50. Gana iespaidīgi, vai ne?! 
- Procesā atrodas sarunas un darbi ar mērniekiem, novada domi un būvpārvaldi. Jāuzmēra zemes gabaliņš, un tad arī varēs jau konkrēti iesniegt būvniecības uzdevuma pieprasījumu, jo ar esošajiem zemes plāniem no Padomju laikiem, kas ir pārak vispārināti un neprecīzi, nav gana labi.
- Zemes gabaliņu konkrēti esmu noskatījis, dienvidu virziens arī noteikts, lai saprastu, uz kuru pusi vērst ēkas garāko fasādi ar lielākajiem logiem. Tas, kas pagaidām sagādā bažas – konkrētajā vietā novembrī (kad vēl nebija sniega) izrokot metru dziļu bedri, kur apakšā atklājušās foršas dzeltenās smiltiņas, ir uzkrājies arī ūdens, veidojot šķidru zupu. Brālis uzskata – tās varētu būt plūstošās smiltis. Man šāds secinājums nepatīk, tāpēc plānoju izsaukt ūdens urbuma vīrus, lai pie vienas reizes ar ūdens urbuma sagatavošanu nākotnes vajadzībām, nosaka arī man apakšā esošo zemes slāņu struktūru.
- Atkarībā no tā, kas tur par brīnumiem zemes struktūrā atklāsies, arī noskaidrosies mana ideja – veidot mājas pamatus no automašīnu riepām. Lielbritānijā tas izskatās aptuveni šādi. Ja būs tās plūstošās smiltis, diemžēl no šīs avantūristiski jautrās idejas būs jāatsakās (lai arī kādas 70 riepas pat jau esmu sagādājis). Ja būs tās plūstošās smiltis – nāksies drošvien darboties ar nevēlamo betonu, kas pasākumu ievērojami sadārdzina (bet savā ziņā, dod vieglākas tālākrīcības iespējas).
- Un te nāk jautrākā daļa. Ēkas projekta man vēl nav. Esmu pats priekš sevis uzmetis skici, ko tad nu arī kautrīgi iemetīšu kādā no nākamajiem ierakstiem uz kolektīvo apspriedi. BET. Naivi uzskatu, tā kā ēka pēc pamatprincipiem patiesība ir koka karkasa būve – tad ar šāda projekta uzzīmēšanu nevajadzētu būt baigajām grūtībām. Naivi ceru, ka mans klasesbiedrs, kurš pabeidzis arhitektus, būs spējīgs to izdarīt. Ir vienkārši jāvar. Citu variantu nav. 
Pagaidām no statusa viedokļa laikam viss, ko ir vērts pavēstīt.
Lai izdodas!!! Un līdzēšu ko varēšu
Jāni, tavs viedoklis par vates siltumspēju ir kļūdains. Tevis minētā siltumspēja U=0.33 atbilst 10 cm vates kārtai; neviens taču netaisa mājai 10cm biezas sienas, parasti vates kārta ir biezāka vai arī sienā ir arī cits materiāls – bloki, ķieģeļi vai taml. Lai ar pliku vati sasniegtu 45cm biezas ķīpas 0.13 W/m2k, nepieciešami 30 cm vates. 10×10 m viena stāva mājai tas izmaksātu aptuveni 2000 LVL. Protams, jāņem vērā pārējās izmaksas: salmu sienai vajag apmetumu no abām pusēm, vates sienai – tvaika un vēja izolācijas plēves, apdari.
Lab, lab, nemaz necentos baigi izsmeļoši uzrakstīt, jo ideju jau tāpat sapratāt. Galvenais – ka salmu ķīpas vienlaicīgi pilda gan sienas, gan siltuma, gan pat arī skaņas izolācijas slāņa funkcijas – un tas viss par 300 ar kapeikām latiem. Standarta mājas gadījumu Edgars jau parēķināja. Parasti jau NEviens nekad neliek no blokiem vai vienalga kā būvētai mājai 30 cm biezu vates siltinājuma slāni, lai panāktu to 0,13 W/m2k indeksu. Parasti aprobežojas ar 10 līdz max 20 cm slānīti. A man salmu ķīpu gadījumā šāda siltumspēja būs by default.
Pozitīvi!
Izskatās, ka mēs esam novadnieki:). Kurā galā tad Tu Lielvārdē taisies to māju sliet?
Paskatijos to projekta skici. Uzskatu, ka pilnīgi garām. Moderni jau ir tagad taisīt vienu lielu istabu ar virtuvi tajā, bet reālajā dzīvē nezinu nevienu, kurš pēc vairākiem gadiem ar to būtu apmierināts. Man darbnīca apsildās ar karsto gaisu no virtuves plīts un kad sieva gatavo ēst, tad strādāt nav iespējams. Ja cep ko garšīgu, tad nevar sagaidīt pusdienas, bet ja piens pārskrien pāri, tad baigā “gāzkamera”. Es uzskatu, ka katram ģimenes loceklim vajag savu kaktiņu(savu istabu), citādi māja ir viena liela komunalka. Vispār ja ir interese, tad vari piebraukt ciemos. Varēšu parādīt gan sēdmūrīti, gan siltā gaisa apsildi, gan kārtīgu lauku plīti, kādas mūsdienās vairs nemūrē.
Tā ir. Māja tiks būvēta pie robežas, kur agrāk beidzās Lielvārdes lauku teritorija un sākas Jumpravas pagasts. Tagad to robežzīmi novāca, jo esam tač vienā novadā.
Arī par tām atsevišķajām istabām. Ēkas platība ir tāda, kāda tā ir un iesākumā es aprobežošos ar šādu formātu, ko varu pacelt, nevis uzreiz sasapņošos par 150m2 māju, ko nekad tā arī neuzcelšu vai nepabeigšu. Nekas man neliedz pēc kāda laika izveidot piebūvi – tas ir elementāri, pateicoties izmantotajiem materiāliem.
Nūū, Tu vari uzskatīt kā labpatīk – ka ir garām, bet tad konstruktīvi piedāvā skici, kurā šīs Tevis minētās problēmas ir atrisinātas – NEPALIELINOT ēkas platību!! Man nav NEkādu iebildumu pret virtuvi kopā dzīvojamo istabu – viss atkarīgs no uzskatu principiem, pieraduma un virsplīts nosūcēja jaudas.
Didzi, man interesētu sildmūrītis gan lauku plīti, meklēju kurš ko tādu var uzmūrēt
Edgar, ja tais lietās “iebrauc”, tad jau tur nekā pārdabiska nav. Vismaz es projektēju plīti un pirts krāsni pats un pieaicināju tikai profesinālu mūrnieku, kuram mūrēšanas lietas veicas ātrāk. Lai gan beigās pats ķieģeļus piegriezu un arī mūrēju. Baigi jau grūti meisteram ieskaidrot, kā vajag taisīt:). Vismaz man plītij ir četri šīberi un vel diviem no tiem ir vairāki stāvokļi. Pirtī arī sanāca četri šīberi un mūrnieks visu laiku “puksteja”, ka neko tik sarežģītu nav mūrējis:)
Jāni, es tikai aicinu ieklausīties citu pieredzē un uzklausīt tos cilvēkus, kuri vismaz piecus gadus nodzīvojuši apvienota virtuvē. Viena lieta ir patreizējā mode, bet pavisam cita lieta reālā dzīve. Par ēkas lielumu es Tev pilnīgi piekrītu. Nv ko būvet sapņu pili, ja no tā beigas čiks vien iznāks. Es gan neteiktu,ka Tev tā māja būtu baigi mazā. Par atsevišķām istabām, tā ir tikai dzīves pieredze. Ja katram bērnam sava istaba, tad nekad nav jāstrīdas, kurš nekārtību ieviesis. Tā pat ar paša dzīvošanu. Nu nevaru es iedomāties, ka man nebūtu savs kambarītis, kur mani neviens netraucētu. Nu jā, tā sajēga nāk tikai ar vecumu:) Ja reāli ceri ko vasarā sameistarot, tad tagad īstais laiks iepirkt kokmaterialus, jo cenas visam ziemā zemākas. Galvenais, jau sagādāt jumta materiālu. Ja nevarēsi uzslikt jumtu, tad visam vasaras darbam nav jēgas.
>Didzis
Man ir dzīvojamā istaba apvienota ar virtuvi. Pēc pāris gadiem joprojām esmu apmierināts – ja kas, zināju, uz ko tiecos, un tā nebija mode. Nedomāju, ka pēc pieciem gadiem būšu citādās domās.
Par ģeoloģisko izpēti: Piemontē pagarināmu T-veida rokturi bļitkotāju urbim un pavasarī uz priekšu!
Var gadīties, ka vieta jāmaina vai: (ja jau riepas) Ivara Brinkmaņa popularizētos grodpāļus varētu aizstāt ar – “traktora K-700 riepu pamatiem”.
Ar bļitkotāja urbi dziļāk par to pašu metru netikšu…
Būs vien jāņem kārtīgi lāpsta un jārokās pašam divu trīs metru dziļumā. Būs fiziskā šeptīte.
K700 riepas, protams, izklausās grandiozi, bet tas ir bezjēdzīgi un pamēģini tos monstrus ar mālzemes masu pieblīvēt?!?
Varbūt ir vērts painteresēties par ģeoloģiskās izpētes izmaksām? Varbūt nav nemaz tik sālīti un rezultāts būs profesionāls, kā arī nebūs, iespējams, ūdens urbums nederīgā vietā izurbts (ja urbējus izmanto par pētniekiem).
Ok, ok, sapratu. Nu gan jau ka bez simtnieka cauri netiktu… Bet ūdens urbumu tai manā zemes gabalā nevar nepareizi ieurbt, par to es visticamāk nešaubos.
Laikam par mājas plānojumu ir diezgan bezjedzīgi strīdēties- vienam patīk ostīt kotlešu cepšanas smaržas, citam nepatīk.
Kāda tur ģeoloģiskā izpēte:). Tak paroc ar lāpstu bišku dziļāku bedri par pamatiem un apskaties, kas tur apakša notiek. Tak neraksies līdz dolomīta slānim, jo tāpat skaidrs, ka tas apakšā ir.
Par ūdens aku es gan nebūtu tik optimistisks. Aka jārok tikai uz āderes, citādi vasārā ūdens nebūs.
Par riepām pamatos es gan ieteiktu padomāt.Kur nu kur Lielvardes apkārtnē jau nu laukakmeņus var dabūt pilnīgo par velti. Ja nu vienīgi ar rokām būs jākrauj un traktoristam jāsamaksā. Pamatus no akmeņie samūrēt nu nav nekāda dižā māksla. Nu jā, ar māliem gan nesaķepināsi akmeņus:).
Tā kā esam veģetārieši, tad mums NEdraud ostīt kotlešu smaržas. Vēl jo vairāk – virtuve mums ir vieta, kur valda tikai patīkami aromēti nevis piedegušu reņģu smārds…
Bet laukakmeņu man tur netrūkst pašam – taču es uzskatu, ka no laukakmeņiem IR jāmāk pareizi nolīmeņotus pamatus uzbūvēt. Un tos akmeņus, kas man tur – ar rokām nepakrāmēsi… 
Tā jau pavasarī arī darīšu, ka parakšos kādus divus vai vairāk metrus dziļumā. Pašreiz esmu ieracies nepilnu metru – man zem augsnes uzreiz smuka dzeltenā smiltiņa, vien pie tā metra tur mitrums sulojas un zampa veidojas, kas arī liek domāt par tām plūstošajām smiltīm, vai vismaz augstu grunts ūdeņu līmeni. Bet, lai Tev liktu vēl vairāk pabrīnīties, es pamatus NErakšu ZEM noteiktās sasaluma joslas. Iztikšu visticamāk ar seklajiem siltinātajiem pamatiem.
Aku nerok uz āderes – aku roka āderu krustpunktā, un tos es pats protu noteikt. Tā nav problēma. Bet aku anyway nerakšu – taisīšu spici vai urbumu. Ātrāk, efektīvāk, mierīgāk. Es tur jau vienu aku raku – man tas cietais, akmeņainais māls zem smiltīm nu galīgi nepatika rakšanai ar lāpstu…
Par riepām padomāšu…
80 m2 – labs izmērs, tik prasās vējtveri un tas varētu arī kalpot kā ieejas norobežotājs no dzīvojamās istabas/virtuves.
Projekts- iespējams, ka labāk par to parunāt vietējā buvvaldē, lai iesaka, kas ātri var uztaisīt projektu un saskaņot (droši vien paši uzņemsies), tādējādi ietaupīsi nervus un laiku uz skraidīšanu un skaņošanu. Lai gan pieredze rāda, ka nevienmēr šis veids darbojas, nevienmēr paši būvvaldes cilvēki ir gana apzinīgi. Bet tas visādā ziņa ir potenciāli vieglākais veids Tev, kā nepazaudēt laiku un vērtīgos salmus.
Virtuve/dzīvojamā istaba – tīrā gaumes lieta. Dzīvojam tā jau 2,5 gadus ar visām gaļu un pīrāgu smaržām (man tās ir smaržas nevis smakas) un nav ne vainas. Ja stipri vajag, tad paver logu, lai ātri izvēdinās. Šādas vēdināšanas situācijas gadās labi ja reizi mēnesī.
Plānojums- 8m mājas platums mani dara domīgu, jo tas nozīmē, ka pa vidu jātaisa nesošā konstrukcija, jo koka sijas nav īsti labi laist garākas par 6m, ja garākas, tad vajag balstu. Man ir savs zīmētais plānojums uz šādu platumu, bet mēs plānojam arī 2.stāvu, tā kā tas būs savādāk.
Saimniecības telpa – slotām, spaiņiem, citām bagātībām. Šo ir domāts likt Utility roomā? ir labi, ja visu kas dūc un skan – sūkņi un tamlīdzīgi, izdodas izvietot ārpus mājas, jo viņi tomēr pastāvīgi rada troksni.
Istabu izmērs 4x4m liekās paliels, manuprāt istabai pietiek ar 12-14m2. Bērnistabai vispār var iztikt ar 8m2, savukārt 10m2 jau ir labi. Visādā ziņā es savā bērnība par 8m2 privātīpašuma būtu atdevis visu, kas man bija
Nu gan aizrāvos
Nu redz – cik cilvēku tik viedokļu. Es tak ar saku, ka 80m2 nav nekāda mazā platība. Bet tāpat varbūt tomēr pielikšu vienu metru ēkas garumā vēl klāt un iegūšu vēl plusā vairākus m2.
Bet tā nav problēma.
Dzīvoklī man ar brāli šķiet bija mazāka platība pieejama.
Par vējtvera daļēju integrāciju ēkas iekšienē, kas kalpotu arī kā norobežotājs starp istabu un virtuvi – arī nav slikta ideja. Apsmadzeņošu.
Par vietējo būvvaldi un tās spēju izveidot projektu – nu nē, es labāk tad ar savu klasesbiedru arhitektu pacīnīšos. Būvvalde man iespējams izmaksātu kudi vairāk, turklāt ar tiem uz Tu par šo tēmu neparunāsies.
Nesošā siena pa vidu – jā, nešaubos, ka pie 8m garuma tāda lieta būs vajadzīga, bet vai tad tas ir kaut kas traģisks? Koka sienas karkass normāls pa vidam jātaisa – vienīgi laikam arī attiecīgi tai vietā pamatu atbalstam jābūt arī nopietnākam, nevis vienkāršai ielietai grīdiņai.
Saimniecības lietas – jā, iekš Utility room, bet nu kā jau minēju – ir arī citas ēkas blakus, kur kaut ko reti vajadzīgu glabāt. Par ūdens sūkni – ja domāju taisīt spici un tajā ievietot iegremdējamo sūkni – tad par laimi troksnis varētu arī atkrist. Padomās. Bet apkures cirkulācijas sūknītis jau nekādu troksni dižo netaisīs.
Par istabu izmēriem – redz, vieni saka, ka man te istabas maziņas esot… Es šos izmēru izfunktierēju reāli skatoties uz telpām kur pašreiz dzīvoju. Tā kā bērneļi divi – tad ar tiem 16m2 būs ne-lepni, bet normāli.
Paldies Tev par ieteikumiem!!
Ar bļitkotāju urbi es viens, nebūt ne pārspēcīgs cilvēks varu izurbt līdz ~3.5 m (augstāku ārā velkot grūti noturēt vertikāli). Divatā vai no paaugstinājuma var dziļāk.
Grūtības ir:
1) plūstošās smiltīs (viss tūliņ aizplūst, nevar pat izvilkt urbi ārā);
2) ja uzurbjas uz ar urbja diametru salīdzināma vai lielāka akmens (var nākties sākt no jauna blakus).
Hmm – nu tad tam urbim tiešām maināma garuma pagarinājuma rokturis jāpievālē klāt. Tad varētu arī izdoties. Interesanta ideja – jādomā, kur tādu urbi dabūt. Tev ir? Iznomāsi?
Man tēvs ar “vergu” bļitkot gāja – ar tādu verķi nekāda ģeoloģiskā izpēte nesanāks, ja nu vienīgi kurmju medības… 
Man ir, tiesa, savienojumi (caurejošas skrūves M6) nav labākajā tehniskajā kārtībā (izļurkāti) un vai tik vienu posmu neutilizēju, bet pēc tam neesmu bijis Latvijas Metālā, lai nopirktu vietā. Brīvdienās paskatīšos.
Nū, man tēvs ir “metālists” – var pārmetināt, piemetināt kur ko vajag – tikai pašu urbi un ideju vajag.
Bet nu anyway jāgaida siltāks laiks….
Man ir nezināmi(vismaz es neesmu ar tadu saskāries) urbji, kuri ir tievāki par bļitkotājiem domatie. Varetu būt, ka tādu urbi ir izmantojuši iekārtojot spici. Ja ir interese, tad varam pamēģināt urbt. Es gan tam baigo jēgu neredzu, jo neko “tādu” jau tai zemē neatradīsi. Es nu ieteiktu ielikt kārtīgus klasiskus akmens pamatus un nevajadzēs ne urbties, ne vecas riepas stutēt. Cik tur tā darba- izroc grāvi, savālē iekšā lielākus akmeņus, tad pieskalo ar ūdeni un smiltīm, tad atkal mazakus akmeņus pa virsu ar vāju javu starpā, virs zemes tikai vajag spēcīgu javu izmantot. Nu iztērēsi Tu dažus maisus cementa, bet visu mūžu zināsi, ka pamati mājai kārtīgi:)
Vai varat ieteikt, kur var iegādāties salmu ķīpas?
Elvita, jau atbildēju Jums e-pastā. Te īsi vien varu iekomentēt, ka katram pašam jāmeklē kāds tuvumā esošs zemnieks, kas audzē rudzus, un jāmeklē kāds, kam ir ķīpotājs labs un izturīgs. Tagad visi ruļļus taisa lielākoties un ķīpu prese nav nemaz tik bieža parādība.
sveiciens,
netīšām uzdūros jūsu blogam, palasījos, interesanti būtu uzzināt kā ta Jānim pašreiz ar celtniecību veicas
Pagaidām gluži vienkārši gaidu dokumentācijas lietas, diemžēl – respektīvi, vispirms sagaidīšu Vides pārvaldes izsniegtos tehniskos noteikumus un tad arī sniegsim projektu būvvaldē uz izskatīšanu. Labi, paralēli vācu nost no būvlaukuma no meža izvestos malku un kokmateriālus – atbrīvoju placi, tā teikt. Bet nu – domāju, gan jau kaut ko sākšu rakāties pat pirms galējiem zīmogiem utt. Tad jau manīs.
Paldies par izrādīto interesi!