Pirmā reālā arhitektūras skice – uz apspriedi!

35

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Mājas plānojuma skice, Ēkas projekts | Posted on 26-01-2010

Birkas:, ,

Yuhuuu, iedomājieties, kāds prieks mani pārņem lūkojoties uz PDFu, kurā manis ar zīmulīti uz papīra sazīmētais skricelējums ir pāraudzis kaut kamā tiešām reāli sarēķinātā un nopietnā. Tātad – esmu no sava arhitekta saņēmis pirmās skices, kuras tad nu jāsagremo. Jāsaraksta komentāri un korekcijas uz lapiņas un būs jādodas uz apspriedi.

Pāris lietas es manu jau uzreizi arī pats, tomēr drosmīgi lūdzu arī šī bloga lasītāju konstruktīvus ieteikumus, ko varētu šajās skicēs pamainīt, lai tas viss pasākumus būtu vēl labāks un efektīvāks. Klikšķiniet uz šīm bildēm, lai tās atsevišķā loga aplūkotu lielākā un pārskatāmākā izmērā.

Arhitektūras plānsManis piefiksētās lietas:
- Wooow, izskatās vēl plašāk nekā man likās. Dzīvojamā istaba – 7,2 x 4,8 metri … Neesmu pārcenties gadienā? Nē, nu labi – vismaz būs kur dančus vest.. ;)
- Izskatās, ka in general tomēr laidīšu visu to ēku par vienu ķīpu rindu zemāk. Biju paredzējis 7as, te ir 8as rindas. Bet nu to es vēl ļoti konkrēti izrēķināšu attiecība uz pamatu augstumu, grīdas līmeni utt. Šito punktu man pašam kārtīgi jāapštuko, pirms kaut ko nopietni izmainīt.
- Skursteni es noteikti tā visticamāk neierotēšu, jo var tikai minēt cik jautra būs “tainstūrīša” izgriešana jumta segumā. Labāk mierīgi nolikt perpendikulāri un ar līko savienojumu to pievienot pie krāsns – tā būs daudz vienkāršāk un prātīgāk.
- Jāskatās, cik reāli to gaisa pievadkanālu krāsnij pa apakšu mājai uztaisīt. It kā jau racionāli.
- Utility rooms visai neliels – 2 x 1,6 metri. Aizdomas, ka varētu gribēties/vajadzēt lielāku tomēr. Attiecīgi, laikam to drēbju pakaramo skapi ievirzīšu koridoriņā un radīšu utility roomā par kādiem 0,3m vairāk vietas.
- Nedomāju, ka katrai “mitrajai” telpai ir prātīgi taisīt tiešo ventilācijas izvadu uz jumtu – baigi daudz caurumu jumtā, visas caurulītes jāsiltina, labi jānoblīvē, lai netek nekur garām utt. Ir doma paralēli skurstenim no tā paša Schiedel ieviest speciālo ventilācijas bloku “skursteni” ar 2ām līdz 4ām cukām. Un pie tās tad arī “pievest” katru “mitro” telpu. Varētu būt labāk. Turklāt skurstenis palīdzēs mazliet sildīt to gaisu, kas tur vazāsies. Varbūt neradīsies tik daudz kondensāta.
- Nu ko – izskatās, ka tomēr varēšu sēdēt uz poda un vērties ainavā… :D Un arī pat vannā, ja labi gribēšu, varēšu vērties ainavā. (Uz debesīm gan, jo logi paaugsti, bet nekas. ;) )Fasādes plāns

- Lūkojoties uz fasādes plānu, logu augšējā robeža ir par augstu, manuprāt. Domāju to nest uz leju par vienu ķīpas līniju, tas ir 0,4m.
- Nez kā ir ar dubultajām vasaras durvīm? Nebūs visai paštruntīgs risinājums no siltumnoturības viedokļa? Turpretim ir jau it kā labi, ja mājai ir vismaz vienas durvis, kas platākas par 0,95m. Var vismaz klavieres iedabūt iekšā. :)

Griezuma plāns- Lūkojoties uz Griezumu – malacis arhitekts, bez īpaši gariem skaidrojumiem pamanījās tomēr izrēķināt pareizo pārkares garumu, lai ar tiem solārajiem leņķiem pareizi izdarītos. Vien tas labās puses logs toč ir par augstu – laidīšu vienu ķīpu rindu no augšas klāt. Bet te, kā jau pašā sākumā minēju – pašam jāizrēķina, cik tad man vispār to ķīpu rindu būs.
- Nez kā ir – to drošvien noteikti vislabāk pateiks būvinženieris, bet man šķiet, ka jumta noturēšanai ar diviem vertikāliem statņiem nepietiks. Šķērsis kāds būs ar jāuzliek. Bet tāpēc to darīs būvinženieris savā BK daļā. Arhitekts ir arhitekts.

Kopumā esmu tiešām iepriecināts šito visu redzot sazīmēt AutoCadā. Apsmadzeņošu savas piebildes, arī jūsu, cienījamie lasītaji, un tad jau došos ciemos apspriest veicamās izmaiņas. Paldies jau iepriekš, ja būs kas labs sakāms.

Comments (35)

par to vēršanos debesīs no wc vai vannas – forget it, kamēr tev ir tāds jumtiņš virs terases :)
par to jumta konstrukciju būs b_inž kārtīgi jāpapildina. šitajos zīmējumos pat man redzams, ka šis tas pietrūkst.

Man nepatiktu:
1) Caurstaigājama virtuve;
2) tual-vannas durvju noslēpēj-koridors (2) šķiet neērts un nevajadzīgs.
Jumtu es izvēlētos četrslīpu, daudz labāk pasargās sienas.
Ziemeļi ir pa labi?

Man patīk tāda virtuve. :) Viss ok, esmu atvērtā plānojuma cienītājs.
Ar tā koridoriņa lietderīgumu protams nevaru lepoties, tomēr citu variantu konkrētajā plānojumā neredzu.
Par jumtu sapratu. Nūū, tas jau vairs nebūs tik vienkāršs pasākums, kā gribētos tieši jumta konstrukcijas un jumta seguma materiāla racionālā pielietojumā. Bet par sienu aizsardzību, protams, piekrītu.
Ziemeļi NAV pa labi. Tie varētu teikt ir pret augšējo, nevis labās puses sienu. Kāpēc tā? A vide tāda konkrētajā vietā. Pa labi ir tuvu mežs. A uz ziemeļiem bik tālāk, bet arī mežmala. Visatklātākā pret plašumiem, varētu teikt, ir ieejas durvju siena.

plāns ir labs, māja tīri liela sanāk, iespējams var pa druskai šņāpt kautko nost, var arī nešņāpt.

gaisa truba uz krāsni ir super lieta, sev neuztaisīju, štukoju kā to gar sienu atvilkt, tai jābūt ir ar kritumu uz āru, lai kondensāts trubā nesakrājas un to nenosprosto – ja ir līkums piemēram. ja par aukstu – aiztaisa ciet, tas ir noderīgi. turklāt lai kamīnam būtu vilkme – tas ir vajadzīgs, jo ja māja super noblīvēta, tad kamīns var stipri dūmot.

Māja tiešām liela… Piekrītu.
Nu tādu gaisa cauruli man arhitekts iezīmēja – pats par to neaizdomājos.
Par supernoblīvētību – nu tik krutu noblīvējumu, kā ar visām megaplēvēm un membrānām, šitādā mājā es nepanākšu. Un nav arī mērķis, jo sienas tāpat ir elpojošas.

Dažas interesantas idejas mājas celtniecībai
http://www.nytimes.com/slideshow/2009/09/02/garden/20090903-recycled-slideshow_index.html

Džeks pelna naudu ceļot namus no Recycled & Salvaged materiāliem, respektīvi – no tā ko citi sauc par garbage.

Jā, pasaulē šitā lieta populāra. Specifiski gan ir tas, ka amerikāņu ļoti bieži met laukā pavisam normālas, vēl neizjukušas lietas un, cik noprotu, ir speciālas izgāztuves – kur to visu interesenti var savākt. A pie mums – ja kaut ko met laukā, tad jau pavisam nelietojamu un, kas ir trakākais – kopā ar visiem sadzīves atkritumiem!
Tā jau protams, ka varētu izmantot gan kokmateriālus gan visu ko citu – bet to jau nekur tā īsti atrast vienviet nevar, jo viss sajaukts kopā ar sadzīves drazu utt.

Es domāju, ka Getliņu profiņi varētu tev oponēt – arī pie mums tiek mestas ārā funkcionējošas lietas. Vispār tu laikam izgāztuvē nekad neesi bijis.

Met ārā, bet tas viss tak ir sajaukts kopā ar visu to drazu. Un tie cilvēki, kas tur pie izgāztuves dzīvo – Tev rīkli pārgriezīs, ja Tu centīsies kaut ko lietošanai derīgu no “viņu teritorijas” paņemt.

Nezinu, kurš ir izdomajis par jumta pārkari, ka tā jātaisa tā lai vasarā saule neiespīd istabā. Tās ir pilnīgas muļķības! Vasarā, mūsu klimatā, pat ļoti vajag lai saulīte silda istabas, citadi drēbes skapī sāk pelēt:). Tak vienmer var aizkarus aizvilkt, vai žalūzijas piekārt, bet bez saulītīes vasarā istabas ir drēgnas. Saku to no savas pieredzes. Man kā reizi palīgmājā ir tada pārkare un saulīte vasarā neiespīd. Tad tur vasarā krāsns jākurina lai naktī nenosaltu:).

Ne jau nu kaut kādi nejēgas to ir izdomājuši! Saule neiespīd to karstākajās stundās, bet no rīta un vakarā gan. Muļķības tās ir tiem cilvēkiem, kas tamlīdzīgas lietas nesaprot. Ja māja ir sausa un patīkama, nekas Tev tur nepelēs. Ja maja ir no bieziem mūriem, mitra – tad nav brīnums, ka tādas problemas.

Kad es izvēlējos pārkares platumu un nozāģēju spāres līdz iecerētajam, neiedomājos, ka jumta licēji pārlaidīs vēl kādus 20 cm pāri. Un nu ir uz to pusi, kā Didzis raksta.

Man liekas, ka ideja par pārkari nāk no ārzemju saitiem un siltākām zemēm. Latvijā lielas pārkares bija senām majām , bet tas vairāk bija saistīts ar sienu pasargāšanu no lietus. Jaunsaimniecībās pirmajos ulmaņlaikos neviens netaisija nekadas baigās pārkares un dzīvoja tadās mājās bez problēmām. Manuprāt, pārkare ir bezjēdzīga jumta materiāla izšķērdēšana. Nu nepatīk saulīte, aizver aizkarus. Mūsu vasarās gan labi ja kādu nedēļu ir patiesi karsts laiks, drīzāk uz Jāņiem var salnas gadīties:)

praktiski jau pirmajā stāvā, arī ar maniem 2 gab logiem 2,4×2,2m tikai krietni karstā vasaras dienā istaba uzsilst, tur līdz 25C utml, pirmajā stāvā mocīšanās ar karstumu nav, ja vien nenostiklojas kā siltumnīcu. Bet otrajā stāvā gan ir sūrāk. Pēc vairāku gadu pūliņiem nodrošināt vēsas telpas jumtistabiņā vasaras laikā, nonācu līdz vienīgajam līdzeklim kas darbojas – tā ir noēnošana no ārpuses, un to var īstenot ar šādām pārkarēm, vai žalūzijām no ārpuses utml.
ar pieaudzēto pārkari priekš sienu supersiltināšanas manai maājai, kur virs loga ir jumtmala – jumts ir kādi 20cm virs loga augšmalas un kādu 1,1m no sienas, tavā rasējumā ir 1,4m no ārsienas, ar savu jumtu jau sajūtu to, ka aizēnojums ir jūtams, ne traģisks, bet ar tavu milzu pārkari, būs krietni ēnaināk. Labi ka šo momentu kolēģi uzķēra, paldies Didzim un Vienstāvam, šo pārkaru jautājumu tiešām vajag apdomāt un atrast pārkarēm mēru – latviešu pārkari. līdz jumtam jau vēl laiks ir, līdz tam pienāks arī saule zenītā :D jāņos, un tad ir vērts pastaigāt papētīt citu mājas, pamērīt.

jo mums ir ilgs tumšais laiks – ziemas garas. šajā tumšlaikā gaismas cilvēkiem pietrūkst. jāštuko par daudz tiešam nenoēnot.

Kādi varianti ir, ja vēlas maksimāli pasargāt sienas un vienlaikus redzēt arī sauli vasarā? Iedomājos par caurspīdīgu jumta segumu pārkarēm. Tikai kā tas diez no malas izskatīsies?

Piekrītu, ka mums te nav nekādas tropu joslas, bet es mazliet nesaprotu, kur jūs dzīvojat?! Man tepat Lielvārdē tāds cepiens vasarā telpās ir, ka maz neliekas… Pat ziemā saulīte pamanās konkrēti gaišās istabas piesildīt.

Aizkari un žalūzijas iekšpusē ir BEZjēdzīgas, jo siltumu tas neaiztur!!! Un ziemā saule ir zemu – ar to pārkari nekāda sakara nav, saule spīd iekšā mierīgi. Ok, ok, paštukos vēl to pārkari un pakonsultēsies. Man jau liekas, ka jūs te taisāt bik traģēdiju, jo visās majās, kas atklātā saulē, kur esmu bijis – ir gana pamatīgs cepiens. Ja ēnainā, drēgnā vietā un pati māja ir drūma, biezsienaina un drēgna – tad nav jautājumu par pelējošām drēbēm.

Cik dienas tad Tev tas cepiens ir:)? Es kaut kā nevaru noķert to cepienu lai aizbrauktu izpeldēties siltā ūdenī. Nu labi, ir kāda saulaina karsta nedēļa vasarā un viss. Vai dēļ tās nedēļas ir vērts bezjēgā palielināt jumta laukumu un izmaksas, ja visu pārejo gadu sulītes pie mums trūkst.

Aizkari iekšpusē aiztur, un jūtami! Tikpat labi varētu apgalvot, ka nav jēgas segai!

Teiksim tā – aizkari un žalūzijas aiztur, bet ne tik efektīvi kā noēnojums ārpusē. Es piekrītu, ka ar pārkari jāuzmanās nepārspīlēt, lai telpā nekļūst par daudz tumšs, bet karstā laikā redzēt sauli no istabas toč nav nekādas vajadzības.

Karstā laikā jāguļ ezermalā un jāsauļojas, nevis jānīkst savā mājā:) Manuprāt, Latvijas klimatā, jau nu saules daudzums nav aktuāls. Var jau protams manus ieteikumus “piekāst”, tikai man ir desmit gadu pieredze ar palīgmājas istabām, kur saulīte vasarā, tiešī parkares dēļ, neiespīd. Šogad pašās karstakajās dienās temperatūra ēnainajās istabās neuzkāpa vairāk par 17-18 gradiem. Jāatdzīst, ka sienas un griesti labi nosiltinati, lai ziemā nebūtu auksti, bet vasarā toties var nosalt:) Vismaz es pat šajā aukstajā laikā istabā cenšos noturēt 20 gradus un vasarā jau nu pie 17 grādiem dzīvot negribās. Nu jā, ko nu es te savu pieredzi “bārstu”, labāk jau salasīties internetā pa pasauli visadas teorijas no siltām zemēm, nevis ieklausīties reālā pieredzē:)

Kad dzīvoju pilsētā 3. stāvā ar vismaz pus metru biezām sienām, uz vasaras vidu sāka palikt gana karsts, neskatoties uz to, ka saule iespīdēja caur logu tikai rīta pusē. Jumta pārkares virs piektā stāva praktiski nebija, tomēr manuprāt visbūtikāk māju sildīja pagalmbūves horizontālais piķa jumts un zemākiem stāviem piekarinātie kondicionieri.

Vienstāv – ja logam priekšā blīvi pieliek siltu segu – tad tā ir siltumziolācija. bet žalūzijas ir plānas un viņas ir karstas gan saules pusē, gan otrā pusē, tur istabas gaiss skrien gar karstajām žalūzijām tāpat kā gar radiatoru un silda pārējo istabas gaisu.
tāpēc ideālā metode lai iegūtu vasarā vēsas telpas ir noēnojums no ārpuses.
bet protams ir jautājums par tās pārkares mēru, un pirmajā stāvā, ar klona grīdu un māla sienām karstums tiešām nav problēma.

Ansi, beidzot pratīgi vārdi:). Nu tak nevar salīdzināt daudzdzīvokļu majas trešo stāvu ar vienstāvu privātmāju, kur vēl māla klons. Par māla klonu es gan izteikšos visai negatīvi. Es tam mūsdienās neredzu pilnīgi nekādu jēgu. Nu ko tad tas māla klons dod- ekoloģiju, komfortu, vieglu kopšanu naudas ietaupījumu? Tak jebkura saimnieve visu mūžu purkšķēs to mālu kopjot. Mūsdienās tak flīzes var nopirkt par smiekla naudu un es neredzu jēgu ņemties ar māliem. Cita lieta, ka dzīvojamās istabās patīkamāk tomēr koka grīda.

Es te tā sēžu klusiņām un lasu. Paldies, protams, par komentāriem, bet dažbrīd liekas, ka es būvēju māju priekš kāda cita cilvēka, kurš tik šausmīgi sašutis par visādiem risinājumiem, un nupat arī par māla klona grīdu… Kā saka, ņečital, no mņeņije imeju…

Kas attiecas uz pārkarēm un karstumu, kā jau Ansis pareizi pateica – no iekšas noēnojums NAV tik efektīvs, jo vienalga saules karstums tiek līdz aizkaram vai žalūzijai un pamanās sasildīt gaisu iekšpusē. Bet labi, labi – pakonsultēšos un vēl pārdomāšu kārtīgi to pārkares garumu, ticams, ka 1,4m arī ir par daudz.

Bet, kas attiecas uz māla klonu – es jau te komentāros vai kādā no rakstiem izskaidroju, kā tāda grīda tiek aptuveni taisīta. Redz, Didzis nesaskatot nekādu jēgu un vislaik visi risinājumi man tādi bezjēdzīgi un nenopietni… NOPIRKT var tiešām šodien visu! Gan salmu vietā Aeroc blokus, gan 1,7m dziļus betona pamatus. Arī lētas (un sūūūūdīgas) flīzes, kas drīz saplīsīs vai izskatīsies pēc štrunta… BET, ko man darīt, ja PIRKT negribas, lai varētu ietaupīt naudu (kuras tāpat nav pārlieku daudz) – vai tas ir kaut kas NEpareizs?? Māla klons var vienlaicīgi izpildīt gan siltummasas funkcijas, gan arī uzreizi grīdas seguma funkcijas (to pieslīpējot un noeļļojot – tas kļūst kā flīze ar visām kopšanas ērtībām!!). NAV man jālej atsevišķi betons un nav man jāpērk flīžu līme un flīzes un jāčikājas ar ūberprecīzo flīžu izlīmēšanu (neesmu to darījis). Redzi atšķirību, Didzi?!

Cits jautājums un iespējams mīnuss māla grīdai, ko es centīšos izpētīt, vai tādu māla klonu kaut kā var iestrādāt bez stampāšanas – jo, ja apakšā ir siltas grīdas ar caurulītēm – stampāšana nekādi neder. Pastāv iespēja, ko es uzreiz arī te pasaku, lai pēc tam dažiem nav triumfā pie sevis laimē jāstaro, ka no māla tik pat labi var nākties atteikties, ja neatradīšu tehnoloģiju, kā to labi iestrādāt grīdā bez baigās piestampāšanas (loģiski domājot, tas varētu arī nebūt tik vienkārši). Tā kaut kā.

ielej šķidrā veidā, un gaidi kamēr sacietēs, pēctam plaisas atkal ar šķidru mālu aizķepē :D

bet Didzi tu būsi no sava bloga aizbiedējis!

māls ir lēts, gandrīz haļavnijs materiāls, bet ja viņu priekš vieglas kopšanas grib sūcināt ar lineļļu, tad par eļļu drošvien pārdesmit Ls izies.

Jā, būs jāizpēta info, kā šitādas grīdas taisa.

Nū, aizbiedējis vai nē – bet te jau nav pirmā vieta un reize, kur mums ir nācies konstruktīvi “padiskutēt” par šo “kāda jēga no tā un šitā” tematu…

Pārdesmit Ls lineļļā vienalga varētu sanākt lētāk par flīzēm… ;) Bet nu izpētīs.

Man arī ir tuvas dažādas netradicionālas celtniecības metodes un savu māju ceļot es tās pielietoju. Tapēc jau es dažādos forumos par celtniecību apgrozos un varu vienu otru padomu sniegt, jo reāli dzīvoju savā mājā un ir pieredze gan no kļūdām, gan arī no ļoti veiksmīgiem risinājumiem.
Par jumta pārkari vairāk nerunāšu- gribi pieņem manu pieredzi, gribi taisi pa savam. Es tikai varu teikt, ka man palīgmājai pārkare ir liela kļūda, kuru vairs nu nekādīgi izlabot nevar:(.
Ladgalē sievas vecākiem ir lauku māja(jaunsaimniecība no pirmajiem ulmaņlaikiem) ar māla klonu. Kad sievastēvs , pēc vecātēva nāves, saka saimniekot šai mājā, tā pirmā lieta- visas istabās salika dēļu grīdu. Es vēl šim prasīju, kapec sačakarējis tādu eksotiku, bet viņam tā aukstā māla grīda kā bērnības trauma iespiedusies atmiņā. Mūžīgi esot kājas salušas uz tā klona pat vasarā. Vienā mājas galā māla klons saglabājies un var apskatīties visas vājās vietas šādam grīdas segumam. Nu jā, apstrādāts tak esot bijis klons ar dabīgu lineļļu, jo tās mantas jau ladgalē bijis pa pilnam. Nekadas jēgas gan no lineļļas ilgākā laikā nav bijis. Tas nav mans viedoklis, bet cilvēka, kurš piedzimis un uzaudzis uz māla klona. Es tikai ieklausos citu pieredzē.
Par lineļļu ļoti negatīvi izteicās Tālis Sala no lēdmanes. Viņš profesionāli ņemās ar guļbūvēm un vienkāršī paņirgājās par pēdejo modes kliedzienu, visam smērēt virsū lineļļu. Lineļļa ir organiska viela, kura garšo daudzām dzīvām būtnem un neko lāgā neaizsargā. Atkal tikai profesionaļa viedoklis, kurš gan pilnībā sakrīt ar manejo, jo ir pieredze, ka vagondēļus nekādīgi nav iespējams āra apstākļos pasargat no “latvijas pelēkā” toņa.
Tagad par naudas taupīšanu celtniecībā. Es cēlu māju pirms treknajiem gadiem, kad latam bija patiesā vertība un 5Ls vēl bija nauda:). Ļoti daudz var ietaupīt tikai tad, ja rokas aug no īstās vietas un lielāko daļu darbus mājas celtniecībā dari pats. Piemēram, vajadzeja virtuvē griestus kaut kā noformēt, naudiņas ir tik cik ir , bet puotoplasta plāksnes pie griestiem riebjas. Aizbraucu uz vietējo mēbeļu ražotavu un prasu, vai nav kādi brāķa vai nevajadzīgi dēlīši. Protams, ka ir, jo nav tak kur likt visāda izmēra nelekvīdus, bet jāņemot visa kaudze, lai “tīra māja”. Tā nu es tiku pie koka griestiem, koka priekšnama sienām. Vēl kaudze palika pāri un viss tas par malkas cenu. Vajadzeja visai mājai ap logiem un durvīm kleides, bet veikalā prasa neadekvātu maksu par metru kteižu un tad vēl tās salīmētas no gabaliņiem. Sanāk, ka gandrīz puse aiziet atgriezumos. Lētās “kartona” kleides tak likt savā mājā bija vienkārši zem mana goda. Nācās vien ladgalītes tirgū par 15Ls nopirkt asi un par 10Ls frēzes galvu. Divas dienas darba un frezgalds gatavs. Safrēzēju ne tik vien visas kleides no dēļu atgriezumiem, bet pat vagondēļus mājas apdarei. Tai pat laikā ņemties ar māliem es uzskatu par “santīmdreijāšanu”. Lai kārtīgi sagatavotu mālus, tas ir baigais čakars(tēvs bija mūrnieks un daudz tiku stampājis mālus). Paņem samaisi vieglu betonu grīdām un flīzes pa virsu. Nezinu Lielvārdes apkārtnē kvalitatīvus malus, bet ja tie jāved no tālienes, tad lētāk sanaks bodē nopirkt dažus maisus cementa. Māli tak jārok ar rokām, jo te nu točna apkartnē nav neviena karjera, kur mālus varētu rakt ar ekskavātoru. Par flīzēm, tikai nevajag. Flīzes plaisā tikai ja tās nekvalitatīvi uzliktas. Pareizi uzlikta flīze principā nevar saplīst, jo apakšā visā laukumā ir fīžu līme. Nekad dzīvē nebīju redzejis, kā flīzē, bišku palasījos internetā, pirmās flīzes varbūt arī nesanāca ideāli uzlikt, bet fiksi vien pieleca, kur tā fiška. Tā nu es treknajos gados pats flīzēju visas palīgmājas grīdas un sienas pirtī. Var teikt, ka baigo naudu nopelnīju. Toreiz tak par kvadrātmetru prasīja 15Ls un vairak.

Rožkalnos cik zinu grīdu sargā no krēslu kājām un asiem dāmu papēžiem.
Iespējams, iespēja tikt pie klona grīdas ir arī Didzim. Man reiz veda mālainus akmeņus, cik zinu, no karjera aiz kautkur aiz Dzelmēm. Tā gan nebija karjera pamatprodukcija, bet atkritums (un tāpēc nemaksāja dārgi).
Paaudžu bērnības traumas gan mēdz būt spēcīgas. Manu vecāku paaudze veiksmīgi aizbēga no laukiem (un grūtās bērnības), savukārt man laukos pagāja laimīgākās bērnības dienas, tāpēc cenšos līdzīgā vidē atgriezties.

Cik zinu tad karjerā aiz Dzelmēm māla nav. Vismaz, kad dzīvoju Jumpravā un braucu uz karjerām peldēties, nekur nopietnu malu netiku manījis. Tagad jau tās karjeras šausmīgi palielinājušās un varbūt kāda bedrēi var mālu dabūt. Es gan šaubos, jo to karjeru veido Daugavas ūdeņu grants sanesumi virs dolomīta. Šaubos gan, ka mālus mājas celtniecībai atmaksājas vest no tālienes. Cita lieta, ja māja tiek būvēta uz māla kalna. Man bija viens senču īpašums, kurš saucās Mālkali. Vot tur bija māls. Roc kur gribi bedri un visur māls kā sviests, tikai pavasaros un rudeņos ceļš bija neizbraucams.

Par plānu:
1. Vannu, dušu nevajag likt pie ārsienas, tā vismaz skolā man mācija un manuprāt vannas istaba ir labs siltuma avots, kuru visracionālāk ir izmantot izvietojot ēkas centrālajā daļā.
2. Neizlasiju visu rakstu, bet domāju ka tev būs viens kanalizācijas un ūdens izvads, ievads ēkai un tapēc manuprāt racioālāk ir izvietot virtuvi, WC, vannas istabu blakus lai ekanomētu uz kanalizācijas un udens vadiem + ekspluatācijas laikā būs īsāki, mazāk visādu trubu, būs vieglāk visu kontrolēt un vajadzības gadijumā labot.
3. Pēc pieredzes iesaku izbūvēt vēl kādu sienas skapi, noliktavu apsolu tu to nenožēlosi.

Sveicināts un prieks redzēt jaunus lasītājus manā blogā!
1. Jā, es varētu piekrist Tavam argumentam, bet es visai iiiiilgi lauzīju galvu, kā to vanneni iedabūt ēkas centrā, bet līdz ar to veidotos ļoti neefektīvi, neracionāli izmantots koridors. Bet nu es jau neesmu arī arhitekts, iespējams, ka gluži vienkārši nemācēju. Bet man loģiski, racionāli domājot to neizdevās sakarīgi atrisināt.
2. Protams, ka Tev ir taisnība, ka labāk būtu vannas/wc un virtuves bloku ierīkot vienuviet – bet, kā jau mineju iepriekšējā punktā – man neizdevās šito lietu uzprojektēt.
3. Par sienas skapi sapratu. Ir doma, kur vienu palielu skapi varētu iedabūt. Tavu domu sapratu – ticu, ka saki taisnību. :)
Paldies! Ja ir vēl kas interesans – droši komentē!

Neatradu vietu, kur pajautāt. Vēlējos uzzināt, kāda ir būvniecības tāme tavai mājai? Cik izmaksāja siena ķīpas, utt.

Kaut kur jau šķiet rakstīju – neuzskatiet mani par nenormālu, bet man tādas riktīgas tāmes nav… Nez, stiepju izmaksas no 8-9 līdz padsmit tūkstošiem Ls. Atkarīgs, cik loģiski spriedīšu, risināšu lietas un cik izdevīgi izdosies nepieciešamās lietas sadabūt. Zinu to, ka pamatiem, karkasam un jumtam sanāks! :) A līdz tālākiem darbiem jau atkal laiks būs ritējis un atkal naudiņa ienākusies. Tad jau “on the fly” manīs.

Kas attiecas uz rudzu SALMU (nevis siena!!!) ķīpām, tad, kā rakstīju pirmajā vai otrajā bloga ierakstā – tās jau ir sagādātas. Ap 600 gab. un izmaksāja man tas ap 320 Ls. Neslikti, vai ne? :)

Jā. Rudzu ķīpas labi ietaupa naudiņu.

A ko es saku?!?! Domā tāpat vien ar kaut kādu jaunradi nodarbojos… ;)

Write a comment