Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Yuhuuu, iedomājieties, kāds prieks mani pārņem lūkojoties uz PDFu, kurā manis ar zīmulīti uz papīra sazīmētais skricelējums ir pāraudzis kaut kamā tiešām reāli sarēķinātā un nopietnā. Tātad – esmu no sava arhitekta saņēmis pirmās skices, kuras tad nu jāsagremo. Jāsaraksta komentāri un korekcijas uz lapiņas un būs jādodas uz apspriedi.

Pāris lietas es manu jau uzreizi arī pats, tomēr drosmīgi lūdzu arī šī bloga lasītāju konstruktīvus ieteikumus, ko varētu šajās skicēs pamainīt, lai tas viss pasākumus būtu vēl labāks un efektīvāks. Klikšķiniet uz šīm bildēm, lai tās atsevišķā loga aplūkotu lielākā un pārskatāmākā izmērā.

Manis piefiksētās lietas:
- Wooow, izskatās vēl plašāk nekā man likās. Dzīvojamā istaba – 7,2 x 4,8 metri … Neesmu pārcenties gadienā? Nē, nu labi – vismaz būs kur dančus vest..
- Izskatās, ka in general tomēr laidīšu visu to ēku par vienu ķīpu rindu zemāk. Biju paredzējis 7as, te ir 8as rindas. Bet nu to es vēl ļoti konkrēti izrēķināšu attiecība uz pamatu augstumu, grīdas līmeni utt. Šito punktu man pašam kārtīgi jāapštuko, pirms kaut ko nopietni izmainīt.
- Skursteni es noteikti tā visticamāk neierotēšu, jo var tikai minēt cik jautra būs “tainstūrīša” izgriešana jumta segumā. Labāk mierīgi nolikt perpendikulāri un ar līko savienojumu to pievienot pie krāsns – tā būs daudz vienkāršāk un prātīgāk.
- Jāskatās, cik reāli to gaisa pievadkanālu krāsnij pa apakšu mājai uztaisīt. It kā jau racionāli.
- Utility rooms visai neliels – 2 x 1,6 metri. Aizdomas, ka varētu gribēties/vajadzēt lielāku tomēr. Attiecīgi, laikam to drēbju pakaramo skapi ievirzīšu koridoriņā un radīšu utility roomā par kādiem 0,3m vairāk vietas.
- Nedomāju, ka katrai “mitrajai” telpai ir prātīgi taisīt tiešo ventilācijas izvadu uz jumtu – baigi daudz caurumu jumtā, visas caurulītes jāsiltina, labi jānoblīvē, lai netek nekur garām utt. Ir doma paralēli skurstenim no tā paša Schiedel ieviest speciālo ventilācijas bloku “skursteni” ar 2ām līdz 4ām cukām. Un pie tās tad arī “pievest” katru “mitro” telpu. Varētu būt labāk. Turklāt skurstenis palīdzēs mazliet sildīt to gaisu, kas tur vazāsies. Varbūt neradīsies tik daudz kondensāta.
- Nu ko – izskatās, ka tomēr varēšu sēdēt uz poda un vērties ainavā… Un arī pat vannā, ja labi gribēšu, varēšu vērties ainavā. (Uz debesīm gan, jo logi paaugsti, bet nekas. )

- Lūkojoties uz fasādes plānu, logu augšējā robeža ir par augstu, manuprāt. Domāju to nest uz leju par vienu ķīpas līniju, tas ir 0,4m.
- Nez kā ir ar dubultajām vasaras durvīm? Nebūs visai paštruntīgs risinājums no siltumnoturības viedokļa? Turpretim ir jau it kā labi, ja mājai ir vismaz vienas durvis, kas platākas par 0,95m. Var vismaz klavieres iedabūt iekšā.

- Lūkojoties uz Griezumu – malacis arhitekts, bez īpaši gariem skaidrojumiem pamanījās tomēr izrēķināt pareizo pārkares garumu, lai ar tiem solārajiem leņķiem pareizi izdarītos. Vien tas labās puses logs toč ir par augstu – laidīšu vienu ķīpu rindu no augšas klāt. Bet te, kā jau pašā sākumā minēju – pašam jāizrēķina, cik tad man vispār to ķīpu rindu būs.
- Nez kā ir – to drošvien noteikti vislabāk pateiks būvinženieris, bet man šķiet, ka jumta noturēšanai ar diviem vertikāliem statņiem nepietiks. Šķērsis kāds būs ar jāuzliek. Bet tāpēc to darīs būvinženieris savā BK daļā. Arhitekts ir arhitekts.

Kopumā esmu tiešām iepriecināts šito visu redzot sazīmēt AutoCadā. Apsmadzeņošu savas piebildes, arī jūsu, cienījamie lasītaji, un tad jau došos ciemos apspriest veicamās izmaiņas. Paldies jau iepriekš, ja būs kas labs sakāms.

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem….

Pamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

Ventilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.

Sveicieni!
Šodien papļāpāju ar savu klasesbiedru, kurš labi orientējas arhitektūras un projektu lietās. Sapratu vienu – draud ne-vienkāršs ieberziens, kuru tad nu galvu pa kaklu centīšos risināt. Respektīvi, savā naivumā domāju, ka termins “vienkāršs mājas projekts”, ko būvvaldes vadītāja teica par nepieciešamu, nav nemaz tik “vienkāršs” kā biju iedomājes. Bet nu – naivums manos gados un būvniecības maz-pieredzē – ir pieļaujams….

Tātad, sapratu, ka ir vajadzīgas sekojošas lietas:
- Topogrāfiskais plāns  (šo domājams es ar savu mērnieku nokārtošanu, kas man ieplānojis jau veikt uzmērīšanu gabalam)
- Ģenerālais plānojums – kā novietota māja konkrētajā zemes gabalā, kā arī kā izvietotas komunikācijas – elektrība, ūdens ieguve, kanalizācija utt.
- (Here comes the funniest part)  Arhitektūras plāni:
- Telpu plāns
- Jumta plāns
- 3 šķērsgriezumi
- Fasādes plāns
- Konstrukcijas plāni – attēlotas visi balsti, sijas, pārsedzes, nesošās konstrukcijas un mezglu rasējumi
- Un ja nepaveiksies, arī logu un durvju specifikācijas…

Un šitais vēl skaitoties mājas projekts pēc vieglās programmas. Smagākajā gadījumā būvvalde var pieprasīt arī ventilācijas / ūdensvadu / kanalizācijas un elektrības līniju inženierplānus.

Tad nu tagad mēģināsim meklēt cilvēkus, kas šo lietu varētu gana ātri un par pieņemamām naudiņām paveikt. Projektam jābūt tādam, lai uz tā būtu gan sertificēta arhitekta, gan būvinženiera paraksti. Ja būvvalde to pieņem – es saņemu būvatļauju.

Lūk, pamatu risinājums, ko pašreiz gribētos apspriest kā reālāko. Saucās – seklie, no caursalšanas pasargātie pamati.

To dziļums vien aptuveni 30 centimetri.

Galvenā ideja – ja negribi rakt pamatus zem sasaluma līnijas, tad liec sasaluma līnijai kļūt seklākai.Respektīvi – tas tiek panākts ar horizontāla siltinājuma izvietošanu pa perimetru pamatiem. Shēmiņa izskatās aptuveni tāda, kā bildē zemāk.

Labums – nevajag tik nežēlīgi dziļi rakties un pielietot tik daudz betona! Bet nedrīkst aizmirst, ka jāparūpējas par gana labu pamatu drenāžu, respektīvi, lai pie tiem nepieplūst daudz mitruma. Parēķināšu un noziņošu, cik šitādi pamati varētu izmaksāt.

Jūsu domas?

Nu tā, pasēdēju paštukoju dažādas lietas un uzveidoju jaunāko mājas plānojuma skici ar numuru trīs. Šis variants jau man liekas sakarīgāks, protams, bet konstruktīvi pamatoti labojumi un ieteikumi nešaubīgi tiek pieņemti. Atvainojos par formātu, bet baigais negribulis iekš datora pārzīmēt – vnk ņēmu un pārfotografēju lapu.

Tīri apkārtējās vides dēļ sapratu, ka ēku nosacīti jāapmet spoguļattēlā un virtuvei jāaizceļo uz otru pusi. Turpat blakus (tuvāk ceļam) arī ievietoju galvenās ieejas durvis ar vējtveri. Mēģināju iezīmēt arī mazliet reālākas starpsienas, lai nav vien šauras strīpiņas.

Laikam esmu nospraudis pamatu ārējā perimetra maksimālās robežas. Tāpat jau visai pamatīgs monstrs sanāk, bet domāju, ka būs labi. Pašreizējā iekšējā platība tīri matemātiskā formā ir 88,7 m2. Pakalkulēšu seklo pamatu betona izmaksas. Varbūt kāds zina, kādu marku vajag (B10/B15/B25/B30…) un cik kubikmetrā pašreiz šī lieta maksā?

Tā aptuveni pie šāda tipa projekta parēķināju, ka tīri sienām varētu aiziet aptuveni 340 ķīpas, ja ņem vērā, ka sienas augstums būs 2,8 metri.

Jebkādi saprātīgi komentāri un ieteikumi – welcome!

Nu re – sarunu vietnei vien divas dienas, a komentāri jau vairākos desmitos mērami. Tā kā šai blogā tā komentāru sistēma nav tā pārskatamākā – priekš sevis un citiem apkopošu iesūtītos vērtīgākos komentārus un manas sniegtās atbildes sakarīgā formātā.

Kāpēc neveido lielāku māju ar lielāku platību / un otro stāvu?
Iesākumā es aprobežošos ar šādu formātu, ko varu pacelt, nevis uzreiz sasapņošos par 150m2 māju, ko nekad tā arī neuzcelšu vai nepabeigšu. Nekas man neliedz pēc kāda laika izveidot piebūvi – tas ir elementāri, pateicoties izmantotajiem materiāliem.
Otro stāvu negribu izbūvēt, jo tas būs visai sarežģīti – masīvs starpstāvu pārsegums un jumta siltināšana kā arī caurums ar trepēm uz otro stāvu – tās ir lietas, ko man toč negribās darīt, turklāt tas gana nopietni sadārdzinātu pasākumu. (Jumtu vienreiz esmu siltinājis … Man pietiek… ) Bet nu kas zina – varbūt, ka dzīve piespiedīs un man nebūs variantu… Bet lai vai kā – es te tiešām nepretendēju uz superplašu moderno ideālmāju! Es būvēju māju, kuru varu pats uzcelt un kas būtu kā minimums derīga normālai dzīvošanai, pārspējot dzīvokļu saspiestību.
Bet paldies par daudzajiem ieteikumiem apdomāt – kur likšu saimniecības piederumus, instrumentus utt. Mierinājumam – man šai zemes gabalā jau ir vairākas saimniecības ēkas, kur šīs lietas glabāt, ja nu kas.  Vējtveri gan laikam tiešām vajadzēs nopietni apdomāt un veidot uzreiz negaidot citus laikus.

Virtuve kopā ar dzīvojamo telpu – vai tā esot labi?
Didzis: Uzskatu, ka pilnīgi garām. Moderni jau ir tagad taisīt vienu lielu istabu ar virtuvi tajā, bet reālajā dzīvē nezinu nevienu, kurš pēc vairākiem gadiem ar to būtu  apmierināts. [...]

Man nav NEkādu iebildumu pret virtuvi kopā dzīvojamo istabu – viss atkarīgs no uzskatu principiem, pieraduma un virsplīts nosūcēja jaudas. Vēl jo vairāk – tā kā esam veģetārieši, tad mums NEdraud ostīt kotlešu smaržas. Vēl jo vairāk – virtuve mums ir vieta, kur valda tikai patīkami aromēti nevis piedegušu reņģu smārds…

Kāpēc riepu pamati ir apsverams variants?
Riepas ir pieejamas biezā slāni un praktiski bez maksas. Un tā ir iespēja šim izlietotajam materiālam, kas parasti pūtu mežmalā vai izgāztuvē (ja vien to nesamaļ un nepārkausē, radot tonnām kaitīgu gāzu) dot otreizēju lietderīgu pielietojumu. Ja godīgi – ja būtu kantainas riepas, tas būtu daaaudz ērtāk, jo tagad jādomā, kā tās starpas aizpildīt normāli, lai veidotos līdzenas vertikālās sānu plaknes pamatu konstrukcijai.

Kā riepas ēkas pamatos var noturēt tās slodzi?
Gabis: Man tikai nav skaidra viena lieta. Kā tu plāno panākt to, ka tās riepas VISAS tiek vienādi pieblīvētas ar keramzītu vai nu ar ko tur. Jo tieši tas blīvējums būs tas, kas iedos tam krāvumam stabilitāti. Riepa pati par sevi taču deformējas.

Nē, riepas tiek nu tā ļoti pamatīgi pieblīvētas ar mālu/zemes masu, kas pēc tam sacietē. Betonu ar var liet, bet tad tam zūd jēga, ja jau cenšos bez betona iztikt (lai ietaupītu līdzekļus).
Riepa deformējas? Ja godīgi, riepās tak ir metāla kordi un tie nodrošina izturību ne pa jokam. Ja četrām piepūstām riepām neērtākajā pozīcijā (vertikāli) ir jānotur automašīnas pusotra divas tonnas, tad šeit pamatos ieliekot 120 riepas turklāt guļus un pieblīvētas ar cietu masu (nevis gaisu) – tās easy noturēs to mājas padsmit tonnu svaru. Tur jau tas vājprāta paradokss – ka ceļot standartiem atbilstošus lentveida pamatus no betona šādai mājai, tie spētu noturēt 240 tonnu svaru, kas ir vairāki vilciena vagoni – a man mājiņa labi ja padsmit tonnas… Pazīstams būvinženieris šausminās par šito vājprātīgo standarta prasību un izpratni, kas liek būvēt dzīvojamai mājai tādus pamatus, uz kuras varētu piecstāveni uzvālēt.

Un kāpēc es tomēr šaubos par riepu pamatiem?
Par riepu pamatiem pagaidām sajūta tomēr ir, ka tas varētu arī neizdoties – tieši projekta dēļ, jo neviens sertificētais būvinženieris jau nemācēs izrēķināt tādas konstrukcijas nestspēju un uzlikt parakstu uz projekta papīra – un to noteikti būvvaldē man prasīs. Bet šķūni es toč uz tādiem pamatiem uzvālēšu!

Un kāpēc gan neveidot laukakmeņu pamatus?
Didzis: Kur nu kur Lielvardes apkārtnē jau nu laukakmeņus var dabūt pilnīgo par velti. Ja nu vienīgi ar rokām būs jākrauj un traktoristam jāsamaksā. Pamatus no akmeņie samūrēt nu nav nekāda dižā māksla. Nu jā, ar māliem gan nesaķepināsi akmeņus .

Laukakmeņu man tur tiešām pašam netrūkst – taču es uzskatu, ka no laukakmeņiem IR jāmāk pareizi nolīmeņotus pamatus uzbūvēt. Un tos akmeņus, kas man tur – ar rokām nepakrāmēsi… Plus, man vajag pamatu konstrukcijā vertikālus armatūras stieņus iedabūt, uz kā ķīpas sēdināt virsū. Laukakmeņu varianta tas nebūs visai forši izdarāms.

Ģeoloģiskā izpēte – veikt vai neveikt?
Šodien noskaidrojām, ka šāda izpēte maksā ap 160 latiem. Liek padomāt. Laikam izvēlēšos stundu divas ar lāpstu kārtīgi pastrādāt un pavasarī ierakšos pāris metrus vairākās vietās, lai palūrētu – ko nu atradīšu. Mana prognoze – superīgs smilšu slānis pāris metru dziļumā. Galvenais vien, lai tās nebūtu sasodītās plūstošās smiltis. Ja būs – tas liks bez ierunām taisīt plātņveida pamatus. Ja nebūs – varēs vairāk par finansiāli izdevīgākiem eksperimentālajiem pamatiem paštukot.

Sestdien Amazonē iepirku šādu grāmatu – Building With Straw Bales: A Practical Guide for the Uk and Ireland . Sarakstījusi baigā speciāliste Barbara Džonsa no Amazon Nails organizācijas. Pirmdien izsūtija un šodien jau atnākusi mājās.

Šitādu, šitādu un šitādu (šis ir lejupielādējams PDFs) grāmatu esmu jau izstudējis. Pēdejā ir ļoti laba, lai vispārīgi un ļoti elementāri saprastu visu par salmu ēkas būvniecību.

Šajā grāmatā autore solījās pastāstīt daudz plašāk par cement-free foundations jeb bezcementa pamatiem – par riepu variantu tai skaitā. Kā arī gan jau būs kaut kādas jaunas idejas un risinājumi. Ziņošu par jaunatklājumiem.

Atļāvos elementāri no Draugiem.lv esošās domu biedru grupas izkopēt savus kaut kādus komentāru krikumus, kas kādam varētu būt noderīgi.

Par metāla armatūras stieņu izmantošanu vertikālā ķīpu krāvuma nostiprināšanai – baigi jau gribētos ņēmt vērā Amazon Nails ieteikumu neizmantot metāla armatūru saskarē ar ķīpām, jo pie temperatūru svārstībām šis aukstais materiāls uz sevis veido kondensātu, kas ķīpas iekšienē nepavisam nav vēlams. Varetu ar lazdu mietiem, bet laikam pārlieku neefektīvi un lēni tas būs. Vēl apdomās.

Pamatos es tomēr domāju “riskēt” ar tām riepām! Aprunājos ar rūdītu būvnieku, kas ļoti daudz kam gājis cauri. Viņš bija pārsteigts par manu ideju, bet ļoti labprāt to pieņēma un ieteica labāko variantu, kas patiesībā man pat atvieglo un atrisina dažas lietas. Vien jādomā, kā normāli nosiltināt riepu krāvuma vertikālo sānu plakni, lai tai nesalst cauri. Viens variants ir beramais keramzīts…

Es tās riepas vienas pašas tāpat zem mājas negrasos pamest. Runa ir par “rammed tyre foundations” jeb riepas, kas blīvi piedzītas ar smiltīm/granti/šķembām. Un protams ka slānis zem šīm riepām tiek atbilstoši sagatavots, lai nerastos īpašas cilāšanās iespējas. NEviens jau negrasās tās riepas likt pa tiešo uz augsnes. Man apakšā ir smiltiņa, noraks augsni, pieblietēs smiltis, uzbērs šķembas granti utt. un tad jau aiziet. Bet nu – vēl ir bik pārdomu procesā, kā to pasākumu veiksmīgi realizēt.

Kāpēc riepas nevis laukakmeņi? Pēdējais variants man arī patiktu, bet ir tikai pāris “nelielas” problēmas. Vispirms, laukakmeņi kaut kur ir jādabū un līdz būvniecības vietai jāaiztransportē. Tas būtu tā kā nosacīti mazākais, bet ir cita problēma – laukakmens nav nekāds klucītis vai bloks ar vienādu formu un izmēru. Tur ir gana liela ņemšanās priekš neprašas, lai no laukakmeņiem uzbūvētu pamatus visus vienā līmenī tā kā mūsu tēvu tēvi to mācēja. Riepa? Riepām ir vienāds augstums (ja atlasa atbilstošās), un ar šādu vienāda augstuma materiālu jau ir daudz vieglāk strādāt.

Nu ko – saņemos drosmi un iemetu publiskai izķidāšanai manu Google SketchUp’ā uzskribelēto mājas plānojuma skici (spiest uz bildes, lai redzētu pilnā izmērā). Kāpēc Nr.2 ? Tāpēc, ka pirmo versiju jau pats izmetu miskastē…

Kā redzams pēc zīmējuma, ēkas iekšējā platība aptuveni uz 84 kvadrātmetriem. Visi pieraduši, ka mūsdienu modernās privātmājas tak tikai normāli no 120 m2 uz augšu sākas – pareizi? Bet, ja es padomāju, ka esmu ar savu brāli un vecākiem teju 20 gadus nodzīvojis ar mēbelēm pieslānītā 3-istabu tipveida dzīvoklī ar 52 m2 – tad saprotu, ka māja ar manis paredzēto platību noteikti būs gana liela manai 4 cilvēku ģimenītei (pagaidām).

Ēka ir ar vienstāvu! Tādu izvēlos tāpēc, lai būtu maksimāli vienkāršas koka karkasa konstrukcijas, lai nebūtu jātaisa trepes, starpstāvu pārsegums utt.

Godīgi sakot, ilgi ņēmos, kamēr uzzīmēju tādu ēkas plānojumu, lai ikdienas dzīvojamā platība un virtuve būtu gar dienvidu plakni (D ir apakšā), lai vieta kamīnam/krāsnij (kas paredzēta arī centrālapkures funkciju pildīšanai) atrastos efektīvi ēkas aptuvenā centrā. Nu kaut kā tā. Ja te pagadās kāds racionāls pārplānotājs – es ļoti labprāt uzklausīšu konstruktīvus ieteikumus, kā šādu plānu uzlabot. Vai arī jums ir kāds cits daudz daudz labāks plāns? Starp citu – šos interneta vidē pieejamos 50 ēku plānus (pēc USA standartiem) jau esmu izbraucis cauri – nekas nelikās derīgs.

Tātad – ieteikumi, idejas, labojumi – ļoti gaidīti!

Šādā formātā centīšos ik pa laikam noziņot, kādā statusā atrodas pašreizējie procesi. Tātad – pirmā šīs sarunu vietnes atskaite par situāciju janvāra otrajā nedēļā.

- Kā faktors, kas mums neļauj nu nekādi pārcelt būvniecības ideju, piemēram, par gadu uz priekšu, ir jau sagādātās rudzu salmu ķīpas, kas aptuveni 600 gabalu krāvumā atpūšas zem sniega pirms smagās darba sezonas manas ģimenes lauku īpašumā klusā, mierīgā Lielvārdes lauku teritorijas nostūrī. Rudzu salmi ir vienīgi vēlamie – jo tie ir stingri, izturīgi un gana cieti, lai tajos saglabātos gaiss, kas arī kalpo kā siltumizolācijas materiāls. Par siltumnoturību – 45 cm biezas salmu ķīpas siltumnoturības U vērtība ir 0,13W/m2k. Ja nemaldos, tad ļoti labai akmensvatei šī vērtība ir ap 0,33 – sūdīgākai ap 0,50. Gana iespaidīgi, vai ne?!

- Procesā atrodas sarunas un darbi ar mērniekiem, novada domi un būvpārvaldi. Jāuzmēra zemes gabaliņš, un tad arī varēs jau konkrēti iesniegt būvniecības uzdevuma pieprasījumu, jo ar esošajiem zemes plāniem no Padomju laikiem, kas ir pārak vispārināti un neprecīzi, nav gana labi.

- Zemes gabaliņu konkrēti esmu noskatījis, dienvidu virziens arī noteikts, lai saprastu, uz kuru pusi vērst ēkas garāko fasādi ar lielākajiem logiem. Tas, kas pagaidām sagādā bažas – konkrētajā vietā novembrī (kad vēl nebija sniega) izrokot metru dziļu bedri, kur apakšā atklājušās foršas dzeltenās smiltiņas, ir uzkrājies arī ūdens, veidojot šķidru zupu. Brālis uzskata – tās varētu būt plūstošās smiltis. Man šāds secinājums nepatīk, tāpēc plānoju izsaukt ūdens urbuma vīrus, lai pie vienas reizes ar ūdens urbuma sagatavošanu nākotnes vajadzībām, nosaka arī man apakšā esošo zemes slāņu struktūru.

- Atkarībā no tā, kas tur par brīnumiem zemes struktūrā atklāsies, arī noskaidrosies mana ideja – veidot mājas pamatus no automašīnu riepām. Lielbritānijā tas izskatās aptuveni šādi. Ja būs tās plūstošās smiltis, diemžēl no šīs avantūristiski jautrās idejas būs jāatsakās (lai arī kādas 70 riepas pat jau esmu sagādājis). Ja būs tās plūstošās smiltis – nāksies drošvien darboties ar nevēlamo betonu, kas pasākumu ievērojami sadārdzina (bet savā ziņā, dod vieglākas tālākrīcības iespējas).

- Un te nāk jautrākā daļa. Ēkas projekta man vēl nav. Esmu pats priekš sevis uzmetis skici, ko tad nu arī kautrīgi iemetīšu kādā no nākamajiem ierakstiem uz kolektīvo apspriedi. BET. Naivi uzskatu, tā kā ēka pēc pamatprincipiem patiesība ir koka karkasa būve – tad ar šāda projekta uzzīmēšanu nevajadzētu būt baigajām grūtībām. Naivi ceru, ka mans klasesbiedrs, kurš pabeidzis arhitektus, būs spējīgs to izdarīt. Ir vienkārši jāvar. Citu variantu nav.

Pagaidām no statusa viedokļa laikam viss, ko ir vērts pavēstīt.