Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Brīvdienās ar brāli konkrēti apsēdāmies jaunbūvē un izrunājām dažādas opcijas attiecībā uz grīdu, starpsienām un griestiem. Divas galvas diskutējot var nonākt pie prātīgākiem secinājumiem, nekā vienam pašam pie sevis spriedelējot. Pirmais darbs gan pirms visiem konstruktīvajiem procesiem ir kārtīgi izplānot elektrību un to jau ievilkt, kur var.

Grīda.
Izspriedām, ka jātaisa betona stabiņi, uz tiem ruberoīds un lāgas (vismaz 5 x 15 cm), krusteniski vēl dēlīši, lai veidotu stabilu režģi. Kokmateriāli, protams, maksimāli labi antiseptizēti. Uz lāgām virsū vismaz 18 mm OSB un tad jau dēļi. Ja dēļu vietā liek laminātu, tad vēlams vismaz 32 mm OSB.
Brālis arī uzskata, ka tas mitrums iekšpusē zem šķembām šobrīd ir arī tāpēc, ka māja ir neapkurināta un neapdzīvota. Plēvi teorētiski var nelikt, bet nu par šo es vēl padomāšu, jo mazliet nemierīgs prāts tomēr šajā jautājumā.
Siltinājums – kā jau minēju, putuplastu var uz līstītēm iestiprināt starp lāgām. Lai gan brālis uzskata, ka siltinājums grīdā arī nemaz nav baisi obligāts, jo zeme jau arī tomēr savā ziņā kā termomasa var darboties. Man jau aizdoma, ka labāk tomēr ielikt putuplastu.

Starpsienas.
Paldies Aivaram, viņš jau bija ieminējies par to pašu variantu – rammed earth, ko man ieteica arī brālis un kuru viņš pats ļoti veiksmīgi izmantoja savas pirts būvniecībā. Starpsienas ņem un aizpilda ar jebkādu beramo materiālu, kas, protams, nav melnzeme. Manā gadījumā māli, kas man paliks pāri no apmetuma, smalkās šķembas, smiltiņa un tamlīdzīgi. (Nez, varbūt vēl salmus piešaut klāt?) Taču, šo masu nevis pilda iekš vēlāk noņemamiem veidņiem, bet gan iekš sienas karkasa ar fibrolīta loksnēm. Pie reizes sanāk arī teicama siltummasa – labāka par parasto ekovati. Bez veidņiem taisīt to rammed earth – manuprāt, daudz darbietilpīgāks process un drupenāka siena sanāk.
Šādas pildsienas biezums paredzams uz kādiem 15 centimetriem. Izrēķināju, ka vajadzēs aptuveni 11 m3 ar beramo materiālu. Mālu un smilšu vien tik daudz man nebūs, attiecīgi kaut kur jau nāksies izmantot arī ekovati vai skaidas ar kaļķi. Fibrolīts būs vajadzīgs uz kādiem 140 m2.  Plus, protams,  visur starp masu un fibrolītu jāliek arī celtniecības papīrs.
Fibrolīta vietā teorētiski var izmantot arī riģipsi, bet man aizdomas, ka tas nav tik izturīgs – ļoti iespējams, ka no tās pildījuma masas tas pamanīsies izlocīties.

Griesti.
Tos, kā jau minēju komentāros pie iepriekšējā ieraksta, ir funktieris taisīt no riģipša. Komentāros man ieteica it kā “lētos” finiera atgriezumus, taču cik  papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, tie nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles… Līdz ar to no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos pārvietoties. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.
Biedrs ieteica griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Sijas varētu mazliet paslīpēt un tad nobeicēt vai nokrāsot.

Griestu siltumizolācija.
Šim nolūkam līdz šim apdomāju skaidas ar kaļķi  vismaz 30 cm biezumā, ko jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam. Plus būs ko noņemties, lai bēniņos uztaisītu laipas virs tām skaidām.

Ekovate?
Ja tomēr sapratīšu, ka čakars ar skaidu attransportēšanu, ieklāšanu būs neadekvāti ilgs – būs vien  jāpievēršas ekovates iestrādes idejai. Teorētiski būtu vajadzīgi 30 m3 ar ekovati (ja lieku 30 cm slānī), kas pie aptuvenās 13 Ls/m3 cenas varētu izmaksāt uz kādiem 400-500 latiem. Vispār ļoti brīnos, ka iekš SS.lv pēkšņi ir palikuši tik maz ekovates pildītājkantoru – pirms kāda laika šamējo bija baisi daudz…
Abos gadījumos, vai tās būtu skaidas vai ekovate – jādomā, ar ko nosegt šo materiālu, lai vējš tomēr nenēsā materiālu šurpu turpu. Speciāli jātaisa kaut kādi izvirzījumi no siltinājuma slāņa, lai būtu pie kā stiprināt, piemēram, papi vai kādu citu nosegmateriālu.

Tālākie procesi.
Nu lūk, tādi man funktieri galvā par būvniecības plāniem. Laikam jāsāk kārtīgāk piedomāt pie elektrības padarīšanas. Vēl arī bēniņu gala siena gaida dēļu apdari, un tad jau arī siltais laiks būs klāt, lai ķertos pie iekšsienu tālākās apmešanas. Starp citu – iekšsienās nav nevienas plaisas – tas priecē!

Sveicieni bloga lasītājiem!

Paldies tiem visiem komentētājiem un vēstuļu rakstītājiem, kas man tomēr neļauj aizbildināties ar pavasara “slinkumu” un liek tomēr kustināt smadzenes nu jau atkal arī celtniecības jomā.  Beidzot siltais pavasaris klāt, tomēr uz “stroiku” pa īstam vēl nevelk. Vēl neesmu uzķēris vajadzīgo iedvesmu , un ar brīvo laiku pašreiz arī ir kā ir – daudz ikdienas darbu, visādu projektu padomā ut. Bet pamazām, pamazām jau prāts tomēr ik pa brīdim cenšas parisināt arī kādu celtniecības jautājumu.

Starpsienas vai griestu segums. Kurš no šiem elementiem pirmais? Man jau tomēr šķiet, ka pirmajām būtu jābūt starpsienām, lai tās “ielaistu” griestu pārsegumā un siltinājumā. Bet pirms tām jau neizbēgami tad jāštuko grīda, uz kā tās starpsienas likt.

1) Starpsienas var būvēt no riģipša – vienkārši, salīdzinoši lēti, bet ne pārāk forši… Fibrolīts jau labāks variants, bet arī manāmi dārgāks, turklāt jādomā, kā noslēpt lielos stiprinājuma skrūvju paplākšņus un aizklāt jūtamās šuves. Skaņas izolācijai un aizpildījumam varētu arī izmantot skaidas – taču tur vajag kaļķi klāt un sienās vertikāli to būs pagrūti iestrādāt, plus arī sarežģīti ar papīru noizolēt spraugas, lai kaļķa putekļi nelien telpā. Uz griestu seguma papīra izolāciju šķiet ir vieglāk uzklāt.
2) Gāzbetona starpsienas – vēl dārgāks pasākums, laba efektivitāte, bet vajadzīga arī kārtīga betona pamatne.
3) Improvizācija ar apaļkoku statņiem un dēļiem. Konkrētu risinājumu vēl neesmu apdomājis.
4) Salmu bloki – nu nekādi nav apsverams, jo sienas par biezu sanāktu un man arī nav vairs salmu..
Starpsienu termomasa – teorētiski vajadzīga lieta, jālūkojas, kā izdosies šo lietu izplānot.

Griestu pārsegumu ir pusdulla doma siltināt ar ēveļskaidām + kaļķi. Man te viens paziņa ir šādā veidā renovējis vairāku vēsturisko ēku griestu pārsegumus. Ar 30 cm varētu būt par švaku, tā kā jālūkojas uz biezāku slāni – līdz ar to bēniņos jābūvē otro grīdu, pa kuru pārvietoties.

Pirmā – grīda. Esmu sevi pielicis pie domas, ka tieši grīdas jautājums varētu būt tas pirmais, ar ko teorētiski gribētos šopavasar sevi nodarbināt. Ja brālis sazāģēs neapzāģa dēļus trīnītim, tad varētu arī mēģināt atlikušo jumta gala sienu aiznaglot un bēniņu durvis izfunktierēt, taču pašreiz esmu mazliet pieķēries pie grīdas apdomāšanas. No siltajām betona grīdām laikam pašreiz esmu atteicies – šķiet, lūkojos uz koka dēļu grīdu. Padārgs variants, bet tā kā finanses šogad jebkurā gadījumā ierobežotas – tad jau sapņot pašreiz varu par jebkuru variantu!

Betona melnā grīda. Grīdu var veidot “klasiskajā” formātā – uz šķembām smiltiņa, virsū putuplasts (~10 cm), uz putuplasta armatūras siets un betons kādu 5cm biezumā. Teorētiski tos 5 m3 betona, kas manai ~100 m2 grīdai būtu nepieciešami, varētu uzmaisīt arī paši. Jādomā, kur “izrakt” kādus 4 m3 ar granti, un tad vēl kādi 30 maisi ar cementu. Un vēl jāparēķina, vai betons + dēļu grīda ar sijām nesanāks krietni virs paredzētā silto grīdu augstuma līmeņa. Aizdomas, ka varētu būt zināmas problēmas, bet nekas jau nav neatrisināms. Jāskatās dabā.

Ventilējamā pagrīde. Reku, man viens komentāros rakstīja: “Ko visi sacepušies uz to melno betona grīdu – vai tad par ventilējamo pagrīdi esam aizmirsuši? Pēc teorijas – ja pamatiem aukstums ziemā cauri neiet (nezinu?) un esošā pamatne ir sausa (mitrums nenāk uz augšu – neesmu īsti pārliecināts), tad uz pamatnes saliek/sabetonē klucīšus, manā gadījumā arī pie pašas sienas, lai būtu kur grīdas sijām balstīties, un virsū dēļu klājums. Svarīgs nosacījums ir caurumi pamatos ar sietiņu pret mazajiem dzīvniekiem. Vasarā pagrīde vēdinās, nākot tuvāk mitrajai ziemas sezonai, caurumus aizkorķē.”

Teorētiski pavisam neslikts variants, turklāt ļoti ekonomisks. Caurumi betona pamatu lentā no veidņu savilcēm priekš ventilēšanās man pat arī ir palikuši. Vienīgi tomēr māc šaubas par to mitrumu no grunts – a hidroizolāciju uz lāgām zem dēļu grīdas īsti neuzkrāmēsi. Lasītāju domas?

###

Varbūt nav nemaz tik ļoti jāsteidzas? Es jau ik pa brīdim te pačīkstu, ka kaut kas ir dārgs un naudiņas maz. Bet nesen pieķēru sevi pie domas  - no otras puses, varbūt tad nav ko iespringt (no esošās mājas laukā nemet) – vienkārši jābūvē ar prieku un baudu tādā tempā, kā atļauj naudiņas. Līdz šim esmu centies teorētiski steigties, jo biju iekalis domu šoruden ievākties, tad nu arī visu laiku “ekonomēju”, bet varbūt nav ko sevi mocīt un tad jau laiks rādīs, kā lietas noritēs!

Mājas celtniecība arī tīri psiholoģiski un emocionāli man ir arī iemācījusi dažādas jaunas lietas, iemācījusi tikt galā ar lēmumiem, pieņemt dažādus kompromisus utt. Attīstās ne tikai rokdarbu prasmes, bet arī paurītis sāk skatīties uz lietām plašāk un citādāk.  Lūkosim, kas no visa šī procesa sanāks!

Šodien lielisks laiks – beidzot nolēmu apmeklēt savu ziemas miegā guļošo salmu māju! Viss principā izskatās labi, ja nu vienīgi vairākās vietās palielinājušās plaisas un vienu apmetuma stūri slīpie lieti un sals tomēr ir paplucinājuši vairāk. Nu nekas – teorētiski, tas jau bija paredzams. Varu tikai iedomāties, kāds izskatītos mājas apmetums, ja es to NEbūtu nokrāsojis – skats būtu vairāk nekā bēdīgs, jo jau šajā apdrupinātajā stūrī ūdens ir paskalojis nost smiltiņas. Līdz rudenim vai pat nākamajam pavasarim nelielās plaisiņas noteikti atstāšu neaiztiktas – ja tur apakšā kaut kas staigā, tad lai “izstaigājas” kā nākas, kā arī pie reizes, lai izelpojas pa plaisām mitrums. Ar mitrumiem mājas perimetrā viss izskatās salīdzinoši labi, domāju, ka drenāža savu darbiņu veic. Manīs, kas notiks lielākā atkusnī.

Bet nu – tagad lai runā galerijas bildes ar parakstiem!

Lai arī cik tas izskatās nenopietni no manas puses, taču es tomēr uzskatu, ka labāk 5x mainīt domas “uz papīra” nekā vēlāk, kad kaut kas jau līdz pusei reāli izdarīts… Nu re, pašam savs blogs noder kā laba piezīmju grāmatiņa, kur palasīties gan savus agrākos spriedelējumus, gan arī jūsu komentārus. Palasījos un radās atkal īsā pārdoma, kuru tomēr nenocietos neiemest.

Lūk, teorētiski škrobējoties par šī gada ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un tomēr izjūtot vēlmi pēc tehnoloģiskas “vienkāršības” apkures jautājumā, kaut kā aizvien vairāk sāk tomēr saistīt doma par kamīnkrāsni un, ticamākais, arī kādiem gaisa vadiem uz tālākajiem ēkas stūriem (san.mezgla daļu un stūra istabu). Edgars kā papildinājumu ieteica elektrisko grīdu apsildi san.mezglā. Tos pāris gaisa vadus varētu vilkt caur starpsienām. Iespējams, ventilators varbūt būtu vajadzīgs, jo pats no sevis jau tas gaiss tik elementāri nekustēs.

Vienīgais jautājums, kas man šīnī kontekstā neliek mieru, ir – kā iegūt silto ūdeni ikdienas patēriņam? Elektriskais boileris nešaubīgi ir opcija, tomēr nebūtu slikti ziemā ūdeni ar malciņu pasildīt. Jālūko, kādi šajā jautājumā ir risinājumi.

Papildinājums no komentāriem! Palasot jūsu komentārus nolēmu vēl pie šī ieraksta pievienot, ka neslikta opcija ir arī tā pati kamīnkrāsns (nevis malkas katls), bet jau ar kādiem trim četriem radiatoriem uz mājas tālākajiem punktiem, kas darbojas uz pašteces principa. Šis variants varētu būt mazliet pat efektīvāks, turklāt arī rodas iespēja ūdeni uzsildīt. Vien jautājums, kāda tipa kamīnkrāsni izvēlēties – atsevišķi novietojamo kamīnkrāsni vai tomēr iebūvējamo. Problēma laikam bija tajā, ka stand-alone krāsnīm tas kurtuves metāls tāds pašvakāks.

Kāds var jautāt, ja jau radiatori, kāpēc tad tomēr ne normāls malkas katls? 1) Tajā mazbūcenī var rasties problēmas ar normālu/drošu katla ievietošanu. 2) Manāmi pieaug sistēmas sarežģītība izvietot radiatorus arī dzīvojamajā/virtuves telpā – pie sienām neko nevar stiprināt. 3) Lielākas izmaksas…

Tāpat kā dabā un celtniecībā, arī blogs nemīl tukšumu. Neļaunojieties, ka kādu brīdi atkal klusums. Īsti nekādas fiziskas darbības pašreiz nenorisinās, tik vien kā periodiski savu galvu pašausminu ar faktu – “drīz atkal sāksies sezona…”. Lūšu Dravas projektiņš kā jau prognozēts mierīgi turpina čubināt lēnu gaitu uz priekšu. Bet šoreiz galvenokārt gribēju padalīties savās atkal uzaugušajās pārdomās par šobrīd aktuālo apkures tematu. Drebinos pa pašreizējo māju, jo pašvaki ar siltinājumu, tad nu cepu prātā ilūzijas, kā nez varētu būt nākotnē iekš manas mājas?

Ar dažiem lēmumiem ir grūti. Es neesmu neizlēmīgs, bet dažus lēmumus pieņemt reizēm ir ļoti grūti. Izskatās, ka dažādu aspektu dēļ arī apkures risinājuma izvēle tomēr varētu būt šis gadījums. Kā jau zināt, jau labu laiku pārliecinoši esmu sevi iepotējis uz ideju par siltajām grīdām un normālu malkas katlu (nevis kamīnkrāsni). Tomēr nu ir virkne lietu, kas šinī variantā jau kādu brīdi periodiski sākuši šaustīt manu prātu…

Aug skepse pret siltajām grīdām. Lasīts, dzirdēts, ka guļamtelpā siltās grīdas tomēr neesot labas elpošanai un arī plūstošā ūdens enerģijas starojuma dēļ. Zviedrijas bērnudārzos visā telpā siltās grīdas neatļauj uzstādīt, jo neesot kur putekļiem nosēsties (kaut kāpēc ticas tiem skandināviem). Eiropā birojos siltās grīdas totāli neesot labas – baigi uz kājām bliežot tiem pie galda sēdētājiem…
Piņķers arī ar uzstādīšanu tomēr – vienādi cilpu garumi, plūsmu ātrumi, regulatori, tiešām zinoša speciālista vajadzība – vispār spīd paliels cipars, ko pašreiz jau jūtu ka būs grūti celt (izmaiņas ienākumos). It kā tāpat kontūrā kaut kur radiatoru tomēr vajagot (kaut vai tais pašās guļamistabās) utt….  Bez elektrības ar siltām grīdām ir “dimba”. Zinu, ka ir ģeneratora opcija, bet nevaram zināt kādi laiki degvielai pienāks, attiecīgi nebūtu slikts arī pašteces variants (kas siltajām grīdām ir gana komplicēts uzdevums). Lūk, šitā domu čupiņa mani nu ir sākusi tramdīt, laikam jau ar to izmaksu ciparu priekšgalā…

A uz ko tad es ceru? Radiatori? Pats tagad vairs īsti nezinu uz kādu “lēto superrisinājumu” ceru. Laikam kļūstu par vidējo latvisko nūģi, kam paralēli labi un lēti, sāk gribēties arī “labāk vienkāršāk”. Uhh, es pats zinu, cik ļoti gribētos to lielo betona siltummasu zem kājām un tamlīdzīgas ekstras, tomēr iekšēji pamazām aug sajūta, ka klasiskie radiatori varētu būt muļķu drošāks risinājums, ticams lētāks risinājums (iesākumam), un sirdij mierīgāks risinājums, jo arī bez elektrības šī lieta tomēr kaut kā darbojas (ja par to ir padomāts). Un ir arī uz kā zeķes žāvēt… Bet atkal jādomā, uz kā tos radiatorus stiprināt – kronšteini pie grīdas, jo pie sienām es neko pielikt nevaru.
Varbūt pie nesiltajām grīdām arī masīvā betona klona vietā var apdomāt kādu vasaras plikajai kājai tīkamāku grīdas segumu un arī izmaksu ziņām optimizētāku grīdas pīrāgu (pats vēl nezinu). Grīda, piemēram, no pašu meža dēļiem, nez… (baigā ņemšanās laikam gan).

Bet varbūt tomēr kārtīga krāsns? Vēl jau pa galvu pilnam ķīselim arī pašķobās doma, ka – varbūt vispār piekāst trubas un tēmēt uz kaut ko pat vēl klasiskāku – kārtīgu krāsni… Harijs Tučs jau labu laiku dikti slavē savu centrālo akmenskrāsni, kas viņa 150 m2 māju uz diennakti ar 6ām pagalēm piesilda. It kā tas primitīvisms tiešām uzrunā. Bet atkal bažas par tiem mājas tālajiem stūriem, jo īpaši WC zona, vai tur būs gana silti. Jā, gaisa vadi to risina, bet atkal nomāc tā putekļu cirkulācijas padarīšana, un bez dūcoša ventilatora ar uzreiz neiztikt… Oii, pats sevi mocu, kā jocīgs. Bet nu reizēm man uznāk tādas garīgā mazohisma tieksmes. Kaut kā mani tomēr neliek mieru tā doma – jo vienkāršāk, jo labāk (drošāk). Ko jūs, cienītie bloga lasītāji, par šiem maniem mazajiem suņa murdziņiem domājat? Pakomentējiet, varbūt ar jūsu palīdzību ieriktēšu domāšanu kādā konkrētā gultnē!

Mazliet iekš TV raidījuma un vēl Aleksandra jaunumi. Vēl tā starp citu piebildīšu, ka nesen mazliet pavīdēju arī vienā LTV raidījumā, kur eksperti gari diskutēja par visādām māju energolietām lokāli un globāli. Tajā pat 9.februāra raidījumā “Eiropa. Mīti un realitāte” bija arī stāstiņš par to pašu manis jau pieminēto Hariju Tuču, bet uz beigu pusi viens tiešām foršs stāsts par latviešu džeku, kas nopietni un ar tiešām saprātīgu motivāciju ķēries pie izgudrošanām – viena reāla lieta – vertikālais vēja ģenerators. Ievērtējiet – pieeja un attieksme puisim nopietna, priecē! Es pats tur īsi pamuldējos pēc 11tās minūtes.
Un vēl starp citu – šodien arī palasījos Aleksandra piedzīvojumus ar nokritušo māla apmetumu un ieguvu vēl kādu info par Lietuvā ražotajiem EcoCocon salmu sienu moduļiem. Forša lieta. Vājprātīgi dārgi it kā arī teorētiski nav. Gan jau iedzīvosies šis variants.

Veiksmes vēlējumi visiem pašbūvēšanās aktīvistiem Jaunajā gadā!

Aktīvā “Lūšu Dravas” sezona. Oi, periods pirms Ziemassvētkiem un arī svētku laikā bija makten darbīgs, tāpēc arī ir iztrūkuši jauni ieraksti šajā blogā. Kā minēju iepriekš, tad es nolēmu uzsākt aktīvu darbošanos ap māmiņas medus štelli. Aktīvā un ļoti ātrā tempā ir uztapis “Lūšu Dravas” zīmols ar savu web lapu un, protams, visai plašo produktu klāstu, kurš starp citu pastāvīgi papildinās un noteikti vēl papildināsies.
Lūk, pašiem par lielu, patīkamu pārsteigumu pirmssvētku pieprasījums pēc “Lūšu Dravas” gardumiem bija izcils, un mēs ar sieviņu regulāri darbojāmies līdz 2iem, 3iem naktī, lai sagatavotu visus pasūtījumus. Milzu prieks pašiem, mega prieks māmiņai un, kas visvairāk liek smaidīt, ārkārtīgi atzinīgi vārdi no klientiem un pircējiem!  Tagad bija mazā atelpa, un nu turpināsies darbs, lai radītu jaunus, interesantus produktus un lai meklētu “Lūšu Dravas” gardumiem ceļu pie patērētājiem.

Slapjš apmetums pie pamatu lāseņa. Celtniecības jautājumos tiešā veidā uz priekšu man nekas šobrīd nevirzās. Biju aizbraucis pirms kāda laika atkal apciemot ēku un konstatēju, ka apmetums pie lāseņa tomēr ir slapjš un, diemžēl, arī mīksts, plaisājošs. Skaidrs, ka viens krāsas slānis pret kārtīgu šļakstīšanos tomēr nelīdz. Apsveru iespējamību nākamajā gadā šo zonu pie lāseņa nogruntēt/nokrāsot tā, lai tā vispār nelaistu cauri ūdeni. Kas zina, varbūt pat kaut kas cementīgs tur virsū būs jākrāmē, bet nu tad jau manīs, ko izdomāšu.

Plaisas apmetumā. Kopumā redzu, ka šur tur apmetumā ir radušās jaunas plaisas (kas ir tikai normāli, jo materiāli staigā). Protams, ka pa virsu apmetumam līdz ar silto laiku nāks vēl krāsa, taču pašreiz pie sevis spriedelēju, ar ko vislabāk tās plaisas aizdarināt. Iespējams, naiva doma man ir izmantot kaut ko elastīgu – piemēram, silikona hermētiķi. Un pa virsu krāsu. Hermētiķim, iespējams virsū būs jāuzsmērē smiltis vai kāda smilšainā grunts, jo krāsa jau pie “gumijas” neturēsies. Būs jāeksperimentē. Katrā ziņā māla apmetuma plaisāšana uz pirmo “ziemu” – manuprāt, tas ir tikai normāli. Protams, kā jau Didims ieteica – varēju sienas nekrāsot, bet es tomēr būtu baaaigi nemierīgs, ja visas slīpās lietavas man tagad pa šitajiem slapjajiem gadalaikiem skalotu nost tos mālus/smiltis. Šādi ar krāsu tomēr drošāk. Pavasarī domāšu, ko ar plaisām iesākt.

Garāka atbilde uz jautājumu par mājas paš-būvniecību. Pēdējā laikā man e-pastā ienākušies vairāki jautājumi par būvniecību. Vienam puisim pamanījos uzrakstīt visai garu atbildi, attiecīgi, atļāvos to nopublicēt atsevišķā bloga ierakstā – varbūt kādam noder mani spriedelējumi. Tos skatiet zemāk nākamajā ierakstā vai arī spiediet uz šīs saites.

Pēdējās nedēļās ir arī uzradušies vairāki studenti un interesenti, kas uzdod dažādus jautājumus, grib kaut ko pētīt, prasa informāciju, padomus un tamlīdzīgi. Tad, cik nu man sanāk es padalos. Iemetīšu zemāk arī kādu garāku atbildi vienam pašbūvēšanās interesentam, ko nosūtīju viņam e-pastā. Varbūt vēl kādam bloga lasītājam noder mans spriedelējums.

Ar lielu interesi sekoju Tavam blogam un arī esmu apņēmies paša rokām celt māju, jo neesmu gatavs ziedot āakošo 30 gadu algu mājas kredīta jūgam. Vēlos uzbūvēt vienkāršu divstāvu māju kuba vai taisnstūra formā. Vai vari pakonsultēt, cik grūti vai viegli bija izstrādāt mājas projektu pašam?

Iecere vēl nav izkristalizējusies, bet ir doma par 1,5 līdz 2 stāvu māju ar divslīpu jumtu vai ari plakano jumtu ar nelielu slīpumu. Ar veselo saprātu apzinos, ka plakans jumts ir potenciāls risks nākotnē, jo stāvoša ūdens dēļ jumts var vienkārši sākt tecēt un bojāt visu māju. Šīs ir patreizējās ieceres, kuras, manuprāt, varētu pašrocīgi uzbūvēt – 1.variants un 2.variants.

Cik šādi vienkāršie projekti varētu izmaksāt ejot pa ļoti ekonomisko ceļu? Mana ideja ir tāda, ka nekādi super sarežģītie mezgli un konstrukcijas tur nav un divritenis nav no jauna jāizgudro, tāpēc gribu izspiest maksimālu lētumu no šīs konstrukcijas. Līdz ar to gribu pieņemt par pašsaprotamu, ka minētajos projektos nekādas šausmīgas kļūdas arī tikko absolvējis arhitekts nevarēs pieļaut.

Artis

Malacis par šādu apņemšanos, un priecē, ka mans piemērs var citiem kalpot par ierosmes avotu!
Par mājas projekta pašzīmēšanu. Atceries, ka Tev šo projektu pēc tam būs jāsaskaņo savā Būvvaldē, attiecīgi, kaut kas “līdzīgs” projektam jebkurā gadījumā cauri neies. Tev būs vajadzīgs pavisam korekts mājas projekts ar visiem šķērsgriezumiem, fasādēm, būvkonstrukciju mezgliem un rasējumiem utt., ēkas novietojumu ģenerālplānojumā utt. Pats Tu to neuzrasēsi, vai arī – ja uzrasēsi, tad kā iesācējs patērēsi tam neloģiski daudz laika. Tātad – es iesaku, uzzīmē savu ēkas telpu izklājumu, fasādes skatus un visu kas prātā – uz papīra ar zīmuli un tad atrodi arhitektu, kas Tev to visu ietērps oficiālā projektā, ko varēsi iesniegt būvvaldē. Es pats arī zīmēju uz papīra skices. Un arhitektam pastāstīju visu, ko pats biju izdomājis par risinājumiem utt.. Un tad arī uztapa projekts.  Vēl var ļoti labi pazīmēties un telpiski paspēlēties ar Google SketchUp programmu – vienkārša lietošanā.

Plakanā jumta riska faktori. Ja māja kuba vai taisnstūra formā, tad jumtu esi ieplānojis plakanu (horizontālu)? Ja tā, tad atceries, ka ir ļoti nopietni jāpārdomā šī jumta spējas noturēt lielu sniega svaru, kā arī tā spēja aizvadīt prom lielus lietus ūdeņu daudzumus. Protams, teorētiski vienslīpa jumta konstrukcija ir mazliet vienkāršāka, taču no otras puses atkal šādai jumta plaknei ir jānotur lielāka sniega slodze, kas var radīt zināmus nosacījumus arī jumta krēsla un apakšstāvos esošo nesošo konstrukciju izveidē. Turklāt, vienslīpa jumts arī atstāj zināmu ieteikmi uz ēkas kopskatu – respektīvi, tad ir pamatīgi jāpadomā, kā tas viss kopā izskatīsies (lai nav kā šķūnis). Un vēl rēķinies – ka vienslīpu jumta gadījumā viena fasādes siena būs visai augsta, “plika” un atklāta atmosfēras ietekmei. Manā gadījumā ar mālu apmetumu, kurš nemīl lietavas, tas noteikti neietu cauri.

Par minētajiem ēku piemēriem. No kā Tu būvēsi to pirmo kantaino ķieģeļu māju? Arī no ķieģeļiem? Ja tā, tad tas NEbūs lēti. Tavas divas norādītās ieceres pašā būtībā ir ļooooti atšķirīgas ēkas, attiecīgi iesaku tomēr izlemt kārtīgi, tieši kāda tipa ēka Tev interesē, jo šīs ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tu saki – tur nav supersarežģītu konstrukciju. A kā Tu to zini, ka nav? Plakanjumta mājai, kā jau teicu ir jābūt ļoti spēcīgai griestu konstrukcijai. NEvajag neko baisi sarežģītu, lai tāpat kopā savāktos gana nopietns karkasa materiālu apjoms un līdz ar to izmaksas.

Cik var izmaksāt vienkāršie projekti? Neviens no šiem parādītajiem piemēriem, manuprāt, NAV vienkāršs. Un atbildēt tagad uz Tavu jautājumu par izmaksām NAV iespējams, tāpēc, ka te ir ļooooti daudz faktoru, kas izmaksas var ievērojami mainīt . No kā būvēsi pamatus, no kā būvēsi karkasu, no kā veidosi fasādes apdari, kādu siltinājuma materiālu un cik lielā daudzumā izmantosi, kādu jumta seguma materiālu izmantosi, kādu apkures risinājumu izmantosi? Abstrakti runājot, vienstāva mājai pamatus var uzbūvēt gan par 1500 latiem, gan arī par 7000 latiem. Arī jumta segums var maksāt gan 2,8 Ls par m2, gan arī 12 Ls par m2, un pēdējais nebūt nav kaut kāds ūberkrutais materiāls. Liekot šādi materiālus pie materiāliem, kopējā starpība dažādos variantos var atšķirties pat desmit divdesmit tūkstošos latu!

Kas Tev to visu būvēs? Un visbeidzot tik pat milzīgi svarīgs jautājums ir – KAS Tev to visu būvēs!??! Tu pats? Tev ir reāla pieredze celtniecībā? Ja nav, vai varēsi atļauties algot meistarus? Mājas būvniecībā pēc standarta izpratnes pat vairāk kā pusi no gala summas veido tieši darba apmaksa! (Piebildīšu, ka saprātīgi domājot vienmēr būs visai daudz jomas, kurās bez zinoša meistara rokas tomēr neiztiksi – ar to rēķinies!)

Par arhitektu “iesācēju”. Nūū, teorētiski jau vari mēģināt tikt cauri ar arhitektu iesācēju – tikai pie nosacījuma, ja viņam ir arhitekta sertifikāts. Un neaizmirsti, ka Tev būs nepieciešami arī visi būvkonstrukciju mezglu rasējumi, ko obligāti zīmē sertificēts būvinženieris. Arhitekts iesācējs – tas ir koks ar diviem galiem. Ja viņš pats apņemas to projektu būvvaldē saskaņot, tad vari mēģināt ielaisties ar šādu variantu. Ja nē, tad Tu ticams daudzkārt pats skraidīsi šurpu turpu, lai labotu kļūdas. Protams, te atkarīgs arī, cik piekasīga ir vietējā būvvalde. Un nākamā lieta ar arhitektu iesācēju – ņem vērā, ka Tev vai Tevis nolīgtam būvniekam to māju pēc tā projekta pēc tam būs arī jābūvē. Ja tur būs neloģikas, materiālu izlietojuma neracionalitātes, kas projektā rodas arhitekta pieredzes trūkuma dēļ, pēc tam pats būsi gatavs to lēto absolventu zemē iedzīt… Tā kā – riskēt vari, bet seko visam līdzi ar prātu un, lai Dies’ dod, ka šitais beidzas veiksmīgi. Iesaku izveikt cenu aptauju – kaut vai iekš SS.lv ieliekot sludinājumu, ka meklē arhitektu tādai un tādai mājai. Es tā darīju – atradu patiešām teicamu variantu. Cenas gan šodien noteikti jau būs citādākas (augstākas) nekā 2009.gada janvārī.

Nepārproti! Es Tev te tagad augumā nebraucu un par muļķi arī nesaucu. Es Tevi aicinu šai lietai pieiet ļoti nopietni un pašam pētīt katru ēkas konstrukcijas pozīciju – izpētīt iespējamos materiālu veidus, plusus un mīnusus, izlietojuma daudzumus, cenas un izmaksas – tikai tad Tu varēsi atrast veidu, kā māju uzbūvēt maksimāli ekonomiski. Ja palūkosies cauri manam blogam no pašiem pirmajiem ierakstiem, arī redzēsi, ka esmu gājis visam šim procesam soli pa solim cauri – rēķinājis, pētījis, apspriedis utt. Cita ceļa nav! Ja būvēsi pats – Tev pašam ir jābūt lietas kursā par katru detaļu un niansi. Ja būvēs kāds cits – tad Tev atliks vien paļauties uz cita viedokli, cerams arī uz kvalitāti un darba godprātu un, protams, atliks rēķināties arī ar lielākām izmaksām.

Daudz es Tev te sarakstīju, bet tas viss no pieredzes. Uzbūvēt māju pašam – tas NAV VIENKĀRŠI, bet tas IR IESPĒJAMS! Attiecīgi, ja gribi pa lēto – izkod pilnīgi visu pats un meklē optimālākos risinājumus! Lai Tev izdodas!

Bez KPFI. Jā, nekādas celtniecības darbības pagaidām vairs nenorit, attiecīgi nav arī pagaidām nekā diža, ko regulāri ierakstīt blogā. 30.novembris nu ir pagājis un es tā arī neuzrakstīju KPFI pieteikumu. Patiesībā, neuzrakstīju tāpēc, ka līdz galam tā arī nesaskatīju tam 100% jēgu. Līdzfinansējums ir, bet tad viss jādara pa dārgo un oficiālo, turklāt pēc tam atskaites jāsniedz utt. Nolēmu labāk visu darīt uz savu galvu un pēc saviem ieskatiem un iespējām. Būs labi!

Lietus notekas darbojas. Šodien pabiju jaunbūvē, lai aplūkotu, kā māja pārcieš rudenīgās lietavas, kā arī, lai izvāktu no ēkas visus derīgos instrumentus. Šonakt un no rīta bijis pamatīgs slīpais lietus, tāpēc sienas virs cokola skārda lāseņa bija mitras, bet nu nekas slikts šķiet sienām nenotiek. Brālis teicies lietus laikā pavērojis notekas – tās darbojoties tīri labi. Protams, pie kārtīga gāziena un vējgāzēm ūdens tek arī garām zemē novietotajai mucai, bet nu pagaidām arī no tā nekas traģisks nav noticis. Sienas mājas stūros, kur ir ķēžu notekas, neizskatās, ka būtu slapjas.

Instrumenti prom. Mājas iekšpusē salīdzinājumā ar ārpusi šķiet patīkami siltāks, taču pie vainas jau droši vien aizvējš, ne jau kas cits. Vienalga patīkami. Tad nu mājas iekšpusē salasīju ķerrā visus derīgos, vērtīgos instrumentus un aizvedu prom, lai garnadžiem, ja nu tādiem ziemā sanāk ielūkoties pa logiem (domāju, ka nesanāks), nebūtu īsti jēgas tur ložņāt. Vismaz sirds mierīga.

“Lūšu dravas” medus. Pašreiz domāju, ka ir pienākusi pelnītā pauze celtniecības jautājumos, jo ir gan mazliet jāatpūtina prāts no tā visa, kā arī pašreiz esmu ļoti aktīvi ķēries pie medus projekta. Respektīvi, esmu nolēmis mammas medus padarīšanu pacelt augstākā, vizuāli tīkamākā un arī produktu ziņā daudzveidīgākā pasākumā. Pavisam drīz jau ziņošu par sekmēm, kad šis pasākums būs oficiāli publiskojams. Varbūt tā kā reiz būs laba Z-svētku dāvanas ideja kādam bloga lasītājam! Bet nu vēl nedaudz jāpagaida.

UPDATE – Beidzot saņēmos un atjaunināju Projekta izmaksu uzskaites lapu. Izķidāju visus čekus, kas bija sakrājušies makā un saliku to visu excel tabulā. Varat ievērtēt, kā tad nu tas viss izskatās. Pašreiz projekta kopējās izmaksas mazliet pārsniedz 11,5 tūkstošus latu.

Beidzot laicīgs ieraksts blogā. Pa ilgiem laikiem šī bija tāda nedēļas nogale, kurā iekš jaunbūves uzdarbojos tikai vienu dienu, tas ir, šodienu. Ja tā varētu izteikties – kopā ar Kasparu pielikām sava veida punktu šī gada būvniecības sezonai. Skaļi teikts, bet nu garīgi, iekšēji ir tāda sajūta. Bildes ļoti maz, bet nu viss, ko būtība vajadzētu parādīt, ir redzams.

Bēniņu gala sienas aizklāšana. Tātad šodienas galvenais uzdevums bija ar bannera audumu aiznaglot ciet tā arī neaizmeistaroto, otro vertikālo bēniņu gala sienu. Noārdijām balkoniņu un bez īpašiem sarežģījumiem kā nu tas stingrais audums ļāvās, tā to arī pieskrūvējām klāt. Domāju, ka būs viennozīmīgi labi, jo tagad vismaz slīpās lietavas un sniegs nevarēs iekļūt mājas iekšpusē. Banneris gan ir perforēts, taču domāju, ka tie caurumiņi ir tik maziņi, ka jelkādu nopietnu ūdeni caur tiem izdabūt būs pagrūti. Vēl sakasījām lapas un citu organisko drazu ap mājas perimetru, sanesām “āžus” vienā mājas pusē zem jumta pārkares, kā arī mežā izlīdzinājām bojāto ķīpu kalnus, lai nav tur vietējie Zilie kalni…

Drenāža darbojas. Atkal ievērtēju savu pusotrmetrīgo testa bedri – tajā joprojām ūdens nav. Tas vieš cerību, ka drenāža savu darbu dara. Cik ielūkojos kontrolakā, tad, jā – abās pienākošajās caurulēs ir redzams ūdens slapjums. Tātad “atūdeņošanas” process norit!

Tālākie plāni. Tīri teorētiski šķiet, ka neko dižu šogad pie jaunbūves darīties vairs neplānoju. Ja nu vienīgi radās doma, ka varētu pamēģināt kādā dienā vienu ļooooti avantūristisku ideju – sarotēt pusuzmūrēto skursteni par 180 grādiem. Tā kā pirms tam biju “saziepējies” uz kamīna apkuri, tad skursteņa pieslēgums man ir uz istabas pusi. Bet tagad, plānojot normālu malkas katlu, skursteņa pieslēgumu vajag griezt uz saimniecības telpas pusi. Teorētiski skurstenis stāv uz betona pamatnes, uz kuras virsū ir ruberoīds. Attiecīgi, ir cerība, ka prātīgi rīkojoties tas varētu būt iespējams.

Saimniecības telpa – par mazu? Vispār prātu pamatīgi nodarbina jautājums, vai es tajā mazajā saimniecības telpā vispār varēšu ietilpināt malkas katlu, siltā ūdens boileri un, jēēēēē, tonnīgu siltumakumulatoru… Domāju, ka vajadzēs uz istabu rēķina to telpu palielināt. It kā nav bēda un problēma, tikai ceru, ka izdosies atrast pareizo konfigurāciju. Domāju, ka te lieti noderēš Google SketchUp programma.
Un vispār pa ziemu būs ļoti aktīvi jāmēģina padarboties ap apkures sistēmas saplānošanu un aptuvenu satāmēšanu, kā arī būs jau jāpārdomā ūdeņu ievilkšanas iespējas mājoklī, kur un pa kurieni kādas trubas jāvelk un tamlīdzīgi.

Daļējā piespiedu kārtā ieturēta divu nedēļu pauze blogā nav diži pieklājīga no manas puses, taču es tiešām ceru uz pastāvīgo lasītāju sapratni! Brīvdienās kaut kāda kustība pie jaunbūves norit, cik nu tās gaišās stundas un temperatūras grādi vēl ļauj, taču bloga ierakstam vēlīno darbdienu vakara stundu laiks mērenā saguruma dēļ kaut kā līdz šim nelāgi izpalika. Bet nu – puslitra kafijas krūzes iedrošināts beidzot tomēr saņēmos spēkus un nu rādu, kas tad pa šīm četrām nedēļas nogales dienām ir paveikts.

P.S. Nav pat vēl 3:00 naktī (2:49..), bet man jau ir izdevies ieviest ērtāku bilžu skatāmo instrumentu…   Ievērtējiet galeriju zemāk! Kā arī – pēc “skatītāju lūguma” uzlaboju arī PROGRESA GALERIJU! Ceru, šādi patiks labāk!

Logu ailu apdare procesā. Kā jau liecina virsraksts – tīri acu un sirds priecēšanai nolēmu mazliet padarboties ap logu ailu apdari, lai mājai piešķirtu glītāku, it kā nobeigtāku ārienes izskatu. Kā jau iepriekš izteicos, izmantoju brāļa ieteikto un izmantoto, vienkāršo logu apdares metodi ar collīgajiem dēļiem, kas nokrāsot, protams, ar to pašu iecienīto zviedru krāsu.

Ar Kaspara krāsošanas palīdzību aptuveni divarpus dienās esmu uzveidojis apdari pieciem logiem un lielajām vasaras durvīm. Labierīcību telpu mazlodziņu apdarei nepieciešami mazliet platāki dēļi par standarta collīgajiem (biezāka apmetuma kārta sanākusi – Andrejs vasarā mēreni pacenties… ), savukārt ieejas durvīm atkal vajag plānākus dēlīšus, lai atverot durvis to eņģes neatspiestos apdares dēlīšos.

Gandarījums par izskatu. Kopumā ar iegūto logu apdares vizuālo izskatu es esmu pozitīvi iepriecināts – man pašam tiešām patīk. Vienkārši, praktiski un glīti. Biju satraucies, ka dikti kritīs acīs sienu nelīdzenums, kas veidos pamatīgas spraugas starp sienu un apdares dēli, taču nav tomēr tik traki. Vietām nācās ar ēveli ailas dēli pielāgot sienas izliekumam, taču kopumā viss ir izdevies manām prasmēm vairāk nekā atbilstoši (man līdz daiļgaldniekam vēl tāāāāāls ceļš ejams.. )! Un papildus tam priecē fakts, ka šim darbiņam patiesībā gribēju algot galdniekus (kas teicās būt, bet tā arī neieradās..), jo pats apšaubīju savas prasmes. Taču, mierīgi pafunktierējot darbiņš izrādījās visai vienkāršs.

Kores un jumta malu apdare. Vēl vienu dienu veltījām, lai divatā ar sievu jumta galos piestiprinātu vējdēļus, citādāk atmosfēras iedarbībai bija palikušas pieejamas četras jumta galējās spāres. Arī šim nolūkam izmantoju klasiskos collīgos dēļus. Astoņi gabali sešmetrīgu dēļu, neliels čakars ar klāt tikšanu pie šiem jumta galiem un lieta paveikta. Uhh, kā es atkal priecājos, ka man nav kaut kāda divstāvīgā māja, kurai, lai tiktu pie jumta apdaresm būtu vajadzīgas nez kādas stalažas un trepes. Tātad – ir paveikta vēl viena maza niansīte, kas atkal papildina mājas kopējo ārskata noformējumu.

Lietus notekas, šķiet, darbojas. Nē, klātienē novērot lietus laikā, kā darbojas mans ķēžu pasākums, nav sanācis, taču, cik spriežu pēc dolomītaino oļu tīrības – lietus ūdens tos iekš mucas ir dabūjis paskalot un pamazgāt – tātad, ūdens 20-30cm diametrā tomēr gāžas iekš mucas. Taču, spriežot pēc smilšu šļakatām uz mucas ārsienām (pa vēja virzienam), tad, protams, vējš zināmu daļu no lietus ūdeņiem tomēr pamanās arī nopūst uz zemes. Nekas neparedzams. Stūrī, kur vējš klāt tik viegli netiek, tur uz mucas sāniem smilšu šļakatu nav. Lai vai kā – pagaidām es par šo nepilnību tik baisi neuztraucos, jo domāju, ka pārliecinoši lielākais vairums lietus ūdeņu tomēr mierīgi nonāk mucā un aiztek prom. Tas, kas nošļakstās uz zemes – tur tad jau lai drenāža savu darbiņu dara.

Nepabeigtā bēniņu siena… Tas ko es kautrīgi no jums savās bildēs slēpju, ir neiesāktā bēniņu otras puses sienas apdare… Kaut kā neceļās roka uz to, bet vajadzēs tomēr iesākt. Gribēju vispirms lietus notekas pabeigt, un tad arī sagribējās sirdi iepriecināt ar logu apdari. Bet nu gan, ja laiks ļaus, būs beidzot jāpieķeras arī kaut nedaudz pie šīs otras vertikālās bēniņu sienas. Ja ne visu ar dēļiem aiznaglot, tad vismaz sagatavot karkasu ar durvju vietu, pie kā uz ziemu piestiprināt lielo reklāmas banneri – lai mājas iekšpusē nevar iepūst sniegu un lietu. Jāsaņemas beidzot arī pie šī uzdevuma pieķerties.