Klona grīda un kaļķa apmetums

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Grīda, Situācijas atskaite | Posted on 22-05-2016

Birkas:, , , , ,

Darbos līdz ausīm, tāpēc ar blogošanu šeit veicas vairāk nekā gausi. Taču īsu atskaiti tomēr iemetīšu. Bildes gan diži nav pie rokas. Piedošanu par švako kvalitāti tām, kas tomēr ir.

Betona klons. Februāra beigās uz ieklāta putuplasta tika ieliets (iebirdināts?) sausā betona klons. Biju pārsteigts, ka to var paveikt tik ātri – aptuveni 4 stundās. Esmu vairāk nekā iepriecināts un apmierināts ar rezultātu. Telpai uzreiz pavisam cits skats un arī darbošanās ērtāka.

Bēniņi. Tā kā brālis atkal bija uz vietas gaterējis baļķēnus, tad man bija atkal pieejami neapzāģēti dēļi, ar kurien tad beidzot esmu aiznaglojis ciet otru bēniņu/jumta gala sienu. Jānopērk garas, kārtīgas metāla eņģes, un tad arī izveidošu ieejas durvis uz bēniņiem. Pēc tam atliks nokrāsot dēļus ar tumšsarkano zviedru krāsu.

Griestu pārsegums. Iekšpusē vienā pusē esmu pamanījies ar būvniecības papīru aizskavot ciet griestus – gatavoju tos siltināšanai. Jānolīmē pārlaiduma vietas ar līmlentu, lai nav spraugas. Un tad domāju uz tā papīra pie griestu sijām skrūvēt klāt finieri (nevis reģipsi). Kad tas būs paveikts, varēs arī meklēt eko vates pūtējus.

Iekšsienu apmetums. Esmu beidzot pieķēries pie iekšsienu apmetuma turpināšanas. Ar mālu vairs neķēpājos – tagad izmantoju divu kalibru Sakret kaļķa bezcementa apmetumu. Lielākos nelīdzenumus aizpildu ar Sakret HML-4, bet noslēguma kārtu veidoju ar Sakret HML-1 apmetumu. Apmetuma maisīšanai iepirku rokas mikseri ar maināmiem ātrumiem – nenožēloju. Apmetuma materiāls, manuprāt, lielisks – pie māla turas klāt ļoti labi, vienīgi, roku āda gan par šo kaļķa izstrādājumu nav diži priecīga, lai gan strādāju ar cimdiem. Jāatsauc atmiņā apmešanas iemaņas, jo pagaidām ar tempu diži lepoties nevaru un labā roka pēc divu dienu apmešanas maratona arī nepriecājas, taču darbi iet uz priekšu. Skaidrs jau šobrīd, ka sienām būs romantiski viļņains reljefs. :D Bet laikam jau tā ir mazākā problēma, par ko iespringt.

Darbi turpinās un tas ir galvenais!

Putuplasts grīdā salikts un skurstenis uzbūvēts

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Bez tēmas, Griestu pārsegums, Grīda, Mājas plānojuma skice, Starpsienas | Posted on 29-12-2015

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Nolēmu, ka tomēr jāatrod laiks vēl vecajā gadā noziņot, kas pa rudens posmu ir paveikts!

Skurstenis gatavs! Pieaicinātais meistars pusotras dienas laikā uzbūvēja līdz galam skursteni, nostiprināja to ar metāla profiliem pie griestu pārseguma sijām. Uzzīmēja man skārda jumta pieslēguma skārda detaļu rasējumus, ko tad vēlāk ar Google SketchUp palīdzību pārvērtu saprotamā bildē un veicu pasūtījumu pie skārdniekiem. Vēlāk pašrocīgi tās detaļas uzliku, pieskrūvēju, nohermetizēju. Tad atlika skursteni vēl apmest, smuki nokrāsot un uzlikt jau sen sarūpēto nerūsošā tērauda cepurīti. Skurstenis gatavs! Vēl vajadzētu iekšpusē visā garumā to apmest ar apmetumu un nokrāsot. Meistars norādīja uz kļūdu, kur esmu krāsns pieslēguma cauruli ar mūŗjavu ielīmējis iekš keramzīta bloka – tai šuvei jābūt brīvai, jo skursteņa čaula sasilstot/atdziestot tomēr staigās, līdz ar to šuvei jābūt brīvai. Nekas, to mierīgi izkalšu, nav nekas traks. Tagad funktierēju, ka derētu sarūpēt čuguna pieslēguma trubas un uzlikt pagaidu krāsniņu, lai varētu sildīties mazliet, ja vēsajā laikā kaut ko darās pa iekšu.

Putuplasts grīdā. Lieta darīta! Vispirms uz smalkajām šķembām uzklājām 200 mikronu dzelteno plēvi un tad likām virsū divreiz pa 5 centimetri Tenapors Extra zilo putuplastu (EPS150). Plēve uz šķembām nepārdūrās, kā varētu domāt, bet nu tā brīvi pa to staigāt noteikti nebija vēlams. Plēvi ar pārlaidumiem kopā līmējām ar speciālo līmlentu plēvēm. Putuplastam ir pusspunde, līdz ar to tas bija labi saliekams. Piegriešanu pēc platumiem veicu ar baigi labo rīku, par to atsevišķi zemāk. Putuplasts abās pusēs nu ir salikts pilnībā divās kārtās. Tagad pa virsu atkal jāliek dzelteno plēvi, lai Estrich betons netek iekšā šķirbās. Pirms betona pa perimetru vēl jāsaliek, jāsalīmē kompensācijas lenta. Bija doma, ka betonu siltajā ziemā varētu arī janvārī ieliet, bet nupat uznākušie mīnusi šo domu novirza uz vēlāku laiku.

Putuplasta griešana. Lai putuplasta loksnes nebūtu jāgriež ar nazi (ak, Dies’, kā es to skaņu nevaru ciest!!!), sarunāju un no biedra Edgara aizņēmos austriešu uzņēmuma The Cool Tool ražoto putuplasta griezēju Styro-Cut 3D. Šo aparātu izmantojam Izziņas un eksperimentu centra “Lielvārdi” tehniskās jaunrades pulciņā, lai izgrieztu dažādas detaļas no putuplasta. Griezējs fantastisks un nebija problēmu pēc platuma piegriezt arī lielās putuplasta loksnes. No Edgara dzirdēju, ka šito aparātu labprāt pērk arī celtnieki, kam bieži jāpiegriež putuplasts pēc izmēriem. (Starp citu, Edgars Gribusts aizraujas ar vilcienu modelīšiem un būvē pats savu Mini Lielvārdi. :) )

Starpsienas un griesti. Kad betona grīda būs ielieta, tad varēs jau domāt par starpsienu karkasa izveidi. Vēl izdomāšu, vai starpsienas būvēšu no koka statņiem vai arī no reģipša metāla profiliem. Virsū skrūvēšu, ticamākais, reģipsi. Prātīgi drošvien likt dubultā, lai mazāk dobja skaņa un lai nevar izsist tik viegli caurumu. Brālis saka, ka starpsienas tik pat labi var pildīt ar māla un smilšu maisījumu, bet aizdomas, ka izvēlēšos vien klasisko, vieglāk pieejamo un iestrādājamo vati – papīra vai akmens – to vēl jāizlemj. Griestos tad jāskavo klāt pie sijām papīrs un jāskrūvē klāt kāds plākšņu materiāls – reģipsis vai finieris. Pēc tam siltinājums no augšas. Paralēli šiem abiem procesiem jāveic arī beidzot detalizēta elektrības vadu plānošana un izvilkšana. Ir doma, ka drošībai un vienkāršībai vadus negribu slēpt iekšā sienās, bet vilkt gar griestu vai grīdas stūri.

Projekta skices. Kādu vakaru padarbojos ar Google SketchUp programmu un izveidoju telpu maketu atbilstoši projektam, lai saprastu, cik kuras telpas lielas, vai nevajag kādas korekcijas un tamlīdzīgi. Man dikti ieteica tualeti ar vanasistabu apvienot, bet kaut kā tomēr izlēmām, ka telpas paliks atsevišķi un nodalītas. Māja platībā nav liela, līdz ar to būs ļoti jāpārdomā skapju/plauktu izvietošana, lai varētu uzglabāt sadzīviskās lietas. Vienkārši, nedrīkstēs mājā glabāt nevajadzīgus krāmus, jo tiem nebūs vietas. :) Jau mazliet apdomāju, kā varētu vilkt ūdens apgādes caurules no centrālās sūkņa/boilera telpas uz vajadzīgajiem punktiem. Nedomāju baigi iespringt un ir doma ūdens caurules vilkt gar griestu/sienu stūri – atkal drošāk un pārredzamāk. Doma izmantot kausējamās plastmasas PP-R caurules nevis kaparu.

Nedaudz virzāmies uz priekšu!

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Grīda, Situācijas atskaite, Starpsienas | Posted on 16-08-2015

Birkas:, , , , , , , , ,

Darbs dzen darbu. Taču šovasar mazlietiņ esam pieķērušies arī salmu mājas projekta turpināšanai. Stāstu kodolīgi un teorētiskā plānotā darbu secībā.

Grīda. Mājas iekšpusē grīdā jau ievesti 12 m3 ar smalkajām dolomīta šķembām, tās ir noblietētas un izlīdzinātas. Tālāk drīzumā plāns likt uz šķembām 200 mikronu plēvi mitruma aizturēšanai, uz plēves šobrīd izskatās liksim 10 cm putuplastu (zilo EPS nevis XPS), atkal virsū plēvi. Tālāk plānots uzliet Estrich betona klonu kādu 6 cm biezumā. Nobeigumā, domāju, liksim vai nu laminātu vai labu linoleju. Zinu, zinu, ka grīda būs vēsa, taču dēļu grīdai neesmu gatavs nedz morāli, nedz finansiāli.

Griesti. Šobrīd plānoju pie griestu pārseguma sijām no apakšpuses skrūvēt klāt riģipsi – racionālākais apdares materiāls manā skatījumā. Tālāk no bēniņu puses visu griestu platību starp sijām un pie jumta galiem domāju izklāt ar kādu difūzijas membrānu, lai ekovates putekļi neiet šķirbās starp sijām un riģipsi. Tālāk doma par ekovati ~30 cm biezā slānī. Vajadzēs izveidot pacēluma laipas staigāšanai. Pa virsu ekovatei atkal kaut kāda pretvēja plēve, lai vējš bēniņos to nevar izdzenāt.

Sienas. Iekšpusē sienu apdari plānojam turpināt ar ģipša apmetumu. Nav vairs iekšā vēlmes turpināt ar māla apmetumu (tam vajag ļoti daudz laika), kā arī man vairs nav horizontālā maisītāja. Paldies Jēkabam, kas man to bija uz 2 gadiem aizdevis! Ar mālu apmestās sienas nogruntētas ar Sakret TGW dziļo grunti. Tālāk esmu izmēģinājis gan Rotband, gan Rotweiss ģipša apmetumu – abi turas klāt absolūti nevainojami.

Starpsienas. Tās ticamākais veidošu no koka/metāla profilu karkasa un apdarināšu ar riģipša loksnēm. Atkal ātri un vienkārši. Skaņas izolācijai ir doma izmantot to pašu ekovati.

Skurstenis. Šobrīd esam jau sarunājuši, ka nākamnedēļ viens labs meistars atbrauks un samūrēs skursteni līdz galam un izlaidīs to cauri jumtam. Pie skārdniekiem vajadzēs pasūtīt nosedzošās detaļas skrusteņa savienojumam ar šīfera jumtu. Vismaz tas būs izdarīts. Kad būs izveidoti arī grīda un griesti – varētu arī pagaidu krāsniņu ielikt telpā, kas ļautu arī pa rudeni un ziemu darboties ar starpsienu un elektrības tīkla izveidi. Kā meistars pēc fotogrāfijas nokomentēja – esmu pieļāvis kļūdu, ar javu aizsmērējot ciet spraugu starp krāsns pieslēguma keramikas cauruli un keramzīta blokiem. Tai spraugai jābūt neaizmūrētai, lai čaula var staigāt neatkarīgi no blokiem – būs jāizkaļ.

Sienu ārpuse. Pagājušajā gadā pieķēros ar cementa javu paremontēt sadrupušās āra apmetuma vietas gar pamatu lāseni un uz ēkas stūriem. Izkasīju visu drupeno, nogruntēju, aizsmērēju ciet ar apmetumu. Vismaz māla apmetums vairs tālāk nebojājas, nedrūp laukā.
Vēl pieķērāmies, bet vēl nepabeidzām ar otras bēniņu gala sienas aiznaglošanu. Šobrīd beidzās neapzāģētie dēļi, būs jāpasūta. Paredzēts arī izveidot divviru durvis, lai var piekļūt no ārpuses bēniņiem.

Pārtraucu klusumu. Jāturpina domāt un darīt.

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite | Posted on 31-03-2015

Birkas:, ,

Uhh, kā laiks ir ārprātīgi aizskrējis… Teju trīs gadi. Šausmas. Gana bieži man jautāts, kā manai salmu mājai klājas? Un man jau ierasta atbilde – salmu māja stāv kā blogā aprakstīts pēdējo reizi un gaida savu kārtu. Patiesi bez izmaiņām. Pa šo laiku galvenais darbības virziens bijis “Lūšu Dravas” attīstīšana, tai skaitā arī jaunbūves jeb ražotnes izveide turpat tuvumā pie salmu mājas (zemāk bilde). Pašrocīgi veidoti pamati, ūdens apgāde, kanalizācija, bet pati mājiņa – rūpnieciski izgatavota koka karkasa ēka no trim moduļiem (~54 m2). Tas viss prasīja laiku, prātu un arī līdzekļus, tāpēc salmu māja šo laiku ir kārtīgi nostāvējusies un nogaidījusies. Vienīgais, ko pagājušajā vasarā salmu mājai izdarīju – apzināti padrupināju tās ārsienu plaisas, ko jau biju te aprakstījis, nogruntēju ar grunti un lūkoju aizgludināt ciet ar cementa bāzes javu. Lai nedrūp tālāk. Šur tur palīdzēja labi, šur tur neliela plaisa atkal vietā. Nekas, nav mirstamā vaina.

Lasu iekš Facebook kā te viens biedrs renovē vasarnīcu, cits arī ķēries pie domas būvēt salmu māju – tad nu es ar uzķēru mazo iedvesmu un sāku pārdomāt tālāk veicamos darbus “no jauna”. Vispār jēdzīgi tagad pārlasīt, ko pirms pāris gadiem esmu funktierējis un spriedelējis par tālāk veicamajiem darbiem pie savas mājas, un jo īpaši vērtīgi ir lasītāju komentāri ar ieteikumiem.

Baigi gari un detalizēti šobrīd nav vēlme atrakstīt plānus. Tā vispārīgi. Lai arī kā gribētos darīt kaut ko “globālu” un pamanāmu, vispirms jau jāsāk ar elektrības plānošanu un ieviešanu. Tad būtu beidzot jāaiznaglo ciet otra bēniņu gala siena. Funktierēju, ka varētu mēģināt iekšsienās pa virsu māla pirmajai kārtai uzmest ģipša apmetumu. Pavisam ātri to varētu paveikt ar apmetuma mašīnu, bet šobrīd nav ne jausmas, kā veikt līdzināšanu, jo vadulas uz manām līkum-līkum-sienām nav uzliekamas. Šobrīd būs jānoeksperimentē ar rokām uzmest kādu drusciņu, lai paskatītos, vai tas ģipsis uz gruntēta māla maz turās klāt. Paralēli sienām domāju jātiek skaidrībā arī ar grīdu. Nesiltināta versija man nešķiet “veselīga”, turklāt tvaika izolācija jāliek obligāti, jo, domāju, mitrums no zemes noteikti nāks. Jādomā, kā to uz esošajām šķembām realizēt. Tālāk tad varētu funktierēt par griestu pārsegumu – domāju, ka tas būs riģipsis ar alu-papīru kā tvaika izolāciju. Griestu siltinājumā – aizdomas, ka naudiņu ekonomijas dēļ tomēr varētu atgriezties pie skaidu un kaļķa avantūras. Man tur tikai horizontālā plakne, līdz ar to varētu nebūt tik katastrofāli grūti.

Nu, kaut kā tā – “iesākumam” darāmo pietiek. Nav viegli šobrīd sevī atrast to sajūtu, kad tieši un kā lai es to visu paveicu, un naudiņu jautājums jau arī paralēli visu laiku jārisina, bet nu – laiks rādīs. Ceru, ka šī vasara beidzot būs tā, kurā būs kaut kas manāmāks pavirzīts uz priekšu, par ko pavēstīt arī te blogā. Par to cerību, muļķi un mierinājumu paklusēšu… :D

Konkrētāks funktieris par grīdu / starpsienām / griestiem

51

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 08-05-2012

Birkas:, , , , , , , , ,

2012.gada maijs - pagaidām celtniecības sezona vēl nav iesākusies.
Close
2012.gada maijs - pagaidām celtniecības sezona vēl nav iesākusies.
 
Brīvdienās ar brāli konkrēti apsēdāmies jaunbūvē un izrunājām dažādas opcijas attiecībā uz grīdu, starpsienām un griestiem. Divas galvas diskutējot var nonākt pie prātīgākiem secinājumiem, nekā vienam pašam pie sevis spriedelējot. Pirmais darbs gan pirms visiem konstruktīvajiem procesiem ir kārtīgi izplānot elektrību un to jau ievilkt, kur var.

Grīda.
Izspriedām, ka jātaisa betona stabiņi, uz tiem ruberoīds un lāgas (vismaz 5 x 15 cm), krusteniski vēl dēlīši, lai veidotu stabilu režģi. Kokmateriāli, protams, maksimāli labi antiseptizēti. Uz lāgām virsū vismaz 18 mm OSB un tad jau dēļi. Ja dēļu vietā liek laminātu, tad vēlams vismaz 32 mm OSB.
Brālis arī uzskata, ka tas mitrums iekšpusē zem šķembām šobrīd ir arī tāpēc, ka māja ir neapkurināta un neapdzīvota. Plēvi teorētiski var nelikt, bet nu par šo es vēl padomāšu, jo mazliet nemierīgs prāts tomēr šajā jautājumā.
Siltinājums – kā jau minēju, putuplastu var uz līstītēm iestiprināt starp lāgām. Lai gan brālis uzskata, ka siltinājums grīdā arī nemaz nav baisi obligāts, jo zeme jau arī tomēr savā ziņā kā termomasa var darboties. Man jau aizdoma, ka labāk tomēr ielikt putuplastu.

Starpsienas.
Paldies Aivaram, viņš jau bija ieminējies par to pašu variantu – rammed earth, ko man ieteica arī brālis un kuru viņš pats ļoti veiksmīgi izmantoja savas pirts būvniecībā. Starpsienas ņem un aizpilda ar jebkādu beramo materiālu, kas, protams, nav melnzeme. Manā gadījumā māli, kas man paliks pāri no apmetuma, smalkās šķembas, smiltiņa un tamlīdzīgi. (Nez, varbūt vēl salmus piešaut klāt?) Taču, šo masu nevis pilda iekš vēlāk noņemamiem veidņiem, bet gan iekš sienas karkasa ar fibrolīta loksnēm. Pie reizes sanāk arī teicama siltummasa – labāka par parasto ekovati. Bez veidņiem taisīt to rammed earth – manuprāt, daudz darbietilpīgāks process un drupenāka siena sanāk.
Šādas pildsienas biezums paredzams uz kādiem 15 centimetriem. Izrēķināju, ka vajadzēs aptuveni 11 m3 ar beramo materiālu. Mālu un smilšu vien tik daudz man nebūs, attiecīgi kaut kur jau nāksies izmantot arī ekovati vai skaidas ar kaļķi. Fibrolīts būs vajadzīgs uz kādiem 140 m2.  Plus, protams,  visur starp masu un fibrolītu jāliek arī celtniecības papīrs.
Fibrolīta vietā teorētiski var izmantot arī riģipsi, bet man aizdomas, ka tas nav tik izturīgs – ļoti iespējams, ka no tās pildījuma masas tas pamanīsies izlocīties.

Griesti.
Tos, kā jau minēju komentāros pie iepriekšējā ieraksta, ir funktieris taisīt no riģipša. Komentāros man ieteica it kā “lētos” finiera atgriezumus, taču cik  papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, tie nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles… Līdz ar to no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos pārvietoties. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.
Biedrs ieteica griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Sijas varētu mazliet paslīpēt un tad nobeicēt vai nokrāsot.

Griestu siltumizolācija.
Šim nolūkam līdz šim apdomāju skaidas ar kaļķi  vismaz 30 cm biezumā, ko jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam. Plus būs ko noņemties, lai bēniņos uztaisītu laipas virs tām skaidām.

Ekovate?
Ja tomēr sapratīšu, ka čakars ar skaidu attransportēšanu, ieklāšanu būs neadekvāti ilgs – būs vien  jāpievēršas ekovates iestrādes idejai. Teorētiski būtu vajadzīgi 30 m3 ar ekovati (ja lieku 30 cm slānī), kas pie aptuvenās 13 Ls/m3 cenas varētu izmaksāt uz kādiem 400-500 latiem. Vispār ļoti brīnos, ka iekš SS.lv pēkšņi ir palikuši tik maz ekovates pildītājkantoru – pirms kāda laika šamējo bija baisi daudz…
Abos gadījumos, vai tās būtu skaidas vai ekovate – jādomā, ar ko nosegt šo materiālu, lai vējš tomēr nenēsā materiālu šurpu turpu. Speciāli jātaisa kaut kādi izvirzījumi no siltinājuma slāņa, lai būtu pie kā stiprināt, piemēram, papi vai kādu citu nosegmateriālu.

Tālākie procesi.
Nu lūk, tādi man funktieri galvā par būvniecības plāniem. Laikam jāsāk kārtīgāk piedomāt pie elektrības padarīšanas. Vēl arī bēniņu gala siena gaida dēļu apdari, un tad jau arī siltais laiks būs klāt, lai ķertos pie iekšsienu tālākās apmešanas. Starp citu – iekšsienās nav nevienas plaisas – tas priecē! :)

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Pavasara “slinkums” un pārdomas par darāmajiem darbiem

24

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 27-04-2012

Birkas:, , , , , , , , ,

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode
Sveicieni bloga lasītājiem!

Paldies tiem visiem komentētājiem un vēstuļu rakstītājiem, kas man tomēr neļauj aizbildināties ar pavasara “slinkumu” un liek tomēr kustināt smadzenes nu jau atkal arī celtniecības jomā. :)  Beidzot siltais pavasaris klāt, tomēr uz “stroiku” pa īstam vēl nevelk. Vēl neesmu uzķēris vajadzīgo iedvesmu :) , un ar brīvo laiku pašreiz arī ir kā ir – daudz ikdienas darbu, visādu projektu padomā ut. Bet pamazām, pamazām jau prāts tomēr ik pa brīdim cenšas parisināt arī kādu celtniecības jautājumu.

Starpsienas vai griestu segums. Kurš no šiem elementiem pirmais? Man jau tomēr šķiet, ka pirmajām būtu jābūt starpsienām, lai tās “ielaistu” griestu pārsegumā un siltinājumā. Bet pirms tām jau neizbēgami tad jāštuko grīda, uz kā tās starpsienas likt.

1) Starpsienas var būvēt no riģipša – vienkārši, salīdzinoši lēti, bet ne pārāk forši… Fibrolīts jau labāks variants, bet arī manāmi dārgāks, turklāt jādomā, kā noslēpt lielos stiprinājuma skrūvju paplākšņus un aizklāt jūtamās šuves. Skaņas izolācijai un aizpildījumam varētu arī izmantot skaidas – taču tur vajag kaļķi klāt un sienās vertikāli to būs pagrūti iestrādāt, plus arī sarežģīti ar papīru noizolēt spraugas, lai kaļķa putekļi nelien telpā. Uz griestu seguma papīra izolāciju šķiet ir vieglāk uzklāt.
2) Gāzbetona starpsienas – vēl dārgāks pasākums, laba efektivitāte, bet vajadzīga arī kārtīga betona pamatne.
3) Improvizācija ar apaļkoku statņiem un dēļiem. Konkrētu risinājumu vēl neesmu apdomājis.
4) Salmu bloki – nu nekādi nav apsverams, jo sienas par biezu sanāktu un man arī nav vairs salmu..
Starpsienu termomasa – teorētiski vajadzīga lieta, jālūkojas, kā izdosies šo lietu izplānot.

Griestu pārsegumu ir pusdulla doma siltināt ar ēveļskaidām + kaļķi. Man te viens paziņa ir šādā veidā renovējis vairāku vēsturisko ēku griestu pārsegumus. Ar 30 cm varētu būt par švaku, tā kā jālūkojas uz biezāku slāni – līdz ar to bēniņos jābūvē otro grīdu, pa kuru pārvietoties.

Pirmā – grīda. Esmu sevi pielicis pie domas, ka tieši grīdas jautājums varētu būt tas pirmais, ar ko teorētiski gribētos šopavasar sevi nodarbināt. Ja brālis sazāģēs neapzāģa dēļus trīnītim, tad varētu arī mēģināt atlikušo jumta gala sienu aiznaglot un bēniņu durvis izfunktierēt, taču pašreiz esmu mazliet pieķēries pie grīdas apdomāšanas. No siltajām betona grīdām laikam pašreiz esmu atteicies – šķiet, lūkojos uz koka dēļu grīdu. Padārgs variants, bet tā kā finanses šogad jebkurā gadījumā ierobežotas – tad jau sapņot pašreiz varu par jebkuru variantu! :)

Betona melnā grīda. Grīdu var veidot “klasiskajā” formātā – uz šķembām smiltiņa, virsū putuplasts (~10 cm), uz putuplasta armatūras siets un betons kādu 5cm biezumā. Teorētiski tos 5 m3 betona, kas manai ~100 m2 grīdai būtu nepieciešami, varētu uzmaisīt arī paši. Jādomā, kur “izrakt” kādus 4 m3 ar granti, un tad vēl kādi 30 maisi ar cementu. Un vēl jāparēķina, vai betons + dēļu grīda ar sijām nesanāks krietni virs paredzētā silto grīdu augstuma līmeņa. Aizdomas, ka varētu būt zināmas problēmas, bet nekas jau nav neatrisināms. Jāskatās dabā.

Ventilējamā pagrīde. Reku, man viens komentāros rakstīja: “Ko visi sacepušies uz to melno betona grīdu – vai tad par ventilējamo pagrīdi esam aizmirsuši? Pēc teorijas – ja pamatiem aukstums ziemā cauri neiet (nezinu?) un esošā pamatne ir sausa (mitrums nenāk uz augšu – neesmu īsti pārliecināts), tad uz pamatnes saliek/sabetonē klucīšus, manā gadījumā arī pie pašas sienas, lai būtu kur grīdas sijām balstīties, un virsū dēļu klājums. Svarīgs nosacījums ir caurumi pamatos ar sietiņu pret mazajiem dzīvniekiem. Vasarā pagrīde vēdinās, nākot tuvāk mitrajai ziemas sezonai, caurumus aizkorķē.”

Teorētiski pavisam neslikts variants, turklāt ļoti ekonomisks. Caurumi betona pamatu lentā no veidņu savilcēm priekš ventilēšanās man pat arī ir palikuši. Vienīgi tomēr māc šaubas par to mitrumu no grunts – a hidroizolāciju uz lāgām zem dēļu grīdas īsti neuzkrāmēsi. Lasītāju domas?

###

Varbūt nav nemaz tik ļoti jāsteidzas? Es jau ik pa brīdim te pačīkstu, ka kaut kas ir dārgs un naudiņas maz. Bet nesen pieķēru sevi pie domas  - no otras puses, varbūt tad nav ko iespringt (no esošās mājas laukā nemet) – vienkārši jābūvē ar prieku un baudu tādā tempā, kā atļauj naudiņas. Līdz šim esmu centies teorētiski steigties, jo biju iekalis domu šoruden ievākties, tad nu arī visu laiku “ekonomēju”, bet varbūt nav ko sevi mocīt un tad jau laiks rādīs, kā lietas noritēs!

Mājas celtniecība arī tīri psiholoģiski un emocionāli man ir arī iemācījusi dažādas jaunas lietas, iemācījusi tikt galā ar lēmumiem, pieņemt dažādus kompromisus utt. Attīstās ne tikai rokdarbu prasmes, bet arī paurītis sāk skatīties uz lietām plašāk un citādāk. :) Lūkosim, kas no visa šī procesa sanāks!

Salmu māja pēc ziemas miega – plaisas apmetumā

50

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Lietus notekas | Posted on 03-03-2012

Birkas:, , , ,

Šodien lielisks laiks – beidzot nolēmu apmeklēt savu ziemas miegā guļošo salmu māju! Viss principā izskatās labi, ja nu vienīgi vairākās vietās palielinājušās plaisas un vienu apmetuma stūri slīpie lieti un sals tomēr ir paplucinājuši vairāk. Nu nekas – teorētiski, tas jau bija paredzams. Varu tikai iedomāties, kāds izskatītos mājas apmetums, ja es to NEbūtu nokrāsojis – skats būtu vairāk nekā bēdīgs, jo jau šajā apdrupinātajā stūrī ūdens ir paskalojis nost smiltiņas. Līdz rudenim vai pat nākamajam pavasarim nelielās plaisiņas noteikti atstāšu neaiztiktas – ja tur apakšā kaut kas staigā, tad lai “izstaigājas” kā nākas, kā arī pie reizes, lai izelpojas pa plaisām mitrums. Ar mitrumiem mājas perimetrā viss izskatās salīdzinoši labi, domāju, ka drenāža savu darbiņu veic. Manīs, kas notiks lielākā atkusnī.

Bet nu – tagad lai runā galerijas bildes ar parakstiem!

Lūk, mana sārtā mājas spozme pirmajā, jūtamākajā pavasara saulītē! :)
Close
Lūk, mana sārtā mājas spozme pirmajā, jūtamākajā pavasara saulītē! :)
"Parādes" durvju portrets.
Close
"Parādes" durvju portrets.
Uz jumta pat drusciņ sniegs vēl palicis.
Close
Uz jumta pat drusciņ sniegs vēl palicis.
 
Grunts ūdeņu testa bedrei "vāks" vaļā uuuun...
Close
Grunts ūdeņu testa bedrei "vāks" vaļā uuuun...
... ūdens tajā bija 100cm dziļumā no zemes virsmas. Manuprāt, pavisam labs rādītājs. Jālūko, kas būs tālāk visiem sniegiem kūstot.
Close
... ūdens tajā bija 100cm dziļumā no zemes virsmas. Manuprāt, pavisam labs rādītājs. Jālūko, kas būs tālāk visiem sniegiem kūstot.
Lūk, mans dižais drenāžas grāvis ar "nedaudz" sapūstu sniegu.
Close
Lūk, mans dižais drenāžas grāvis ar "nedaudz" sapūstu sniegu.
 
Grāvis? Kāds grāvis? Kurā vietā? :D
Close
Grāvis? Kāds grāvis? Kurā vietā? :D
Un te jau vērojam apmetuma plaisas. Principā, šitā te jau bija arī rudenī.
Close
Un te jau vērojam apmetuma plaisas. Principā, šitā te jau bija arī rudenī.
Šī plaisa pie loga rudenī tik gara gan vēl nebija.
Close
Šī plaisa pie loga rudenī tik gara gan vēl nebija.
 
Māja dzīvo un kustas. Un viegli ieplaisā. :)
Close
Māja dzīvo un kustas. Un viegli ieplaisā. :)
Kā redzams - slīpais lietus par spīti garajam jumta pārkarei vienalga ir normāli paslapinājis sienu un lāseni.
Close
Kā redzams - slīpais lietus par spīti garajam jumta pārkarei vienalga ir normāli paslapinājis sienu un lāseni.
Un arī te kā redzams lietavas tikušas līdz sienai. Ēnā esošā smilts pavisam sasalusi.
Close
Un arī te kā redzams lietavas tikušas līdz sienai. Ēnā esošā smilts pavisam sasalusi.
 
Un te redzams, ka lietus notekā tomēr ir kāda sūce, jo zeme slapja - vasarā būs kārtīgi vēl ar bituma mastiku jānoiet pa renes iekšpusi.
Close
Un te redzams, ka lietus notekā tomēr ir kāda sūce, jo zeme slapja - vasarā būs kārtīgi vēl ar bituma mastiku jānoiet pa renes iekšpusi.
Un te jau sāpīgākais, lietavām visvairāk pakļautais stūris...
Close
Un te jau sāpīgākais, lietavām visvairāk pakļautais stūris...
Lietus paskalojis, salīdis aiz krāsas un apmetuma, sasalis un - plorkt, atšķēlies no sienas.
Close
Lietus paskalojis, salīdis aiz krāsas un apmetuma, sasalis un - plorkt, atšķēlies no sienas.
 
Šī, manuprāt, ir vienīgā nopietnākā apmetuma skāde pēc ziemas.
Close
Šī, manuprāt, ir vienīgā nopietnākā apmetuma skāde pēc ziemas.
Dīvaini ne - stūris, kas visvairāk prom no vējiem, taču visvairāk saslapinājies un aplupis.
Close
Dīvaini ne - stūris, kas visvairāk prom no vējiem, taču visvairāk saslapinājies un aplupis.
Šis stūrītis gaaandrīz bez plaisām. Viena maziņa, maziņa. Varbūt tāpēc, ka šo stūri zinu, ka apmetu es pats? :D
Close
Šis stūrītis gaaandrīz bez plaisām. Viena maziņa, maziņa. Varbūt tāpēc, ka šo stūri zinu, ka apmetu es pats? :D
 
Un te tāds "rūsīgs" nesmukums, pie kura laikam varētu būt vainīgs zviedru krāsā esošais vara vitriols - tā brālis saka. Acīmredzot, būs palodzes jānokrāso.
Close
Un te tāds "rūsīgs" nesmukums, pie kura laikam varētu būt vainīgs zviedru krāsā esošais vara vitriols - tā brālis saka. Acīmredzot, būs palodzes jānokrāso.
Un te vēl mazliet "zaļumiņa" jau uz citas palodzes.
Close
Un te vēl mazliet "zaļumiņa" jau uz citas palodzes.
Notekai ar to ūdens tēmēšanu iekš šīs mucas ne pārāk labi veicas... :D Būsim vasarā koriģēt.
Close
Notekai ar to ūdens tēmēšanu iekš šīs mucas ne pārāk labi veicas... :D Būsim vasarā koriģēt.
 
Iekšā viss izskatās absolūti labākajā kārtībā - viss sauss un bez plaisām.
Close
Iekšā viss izskatās absolūti labākajā kārtībā - viss sauss un bez plaisām.
Ja būtu griestu pārsegums - domāju, ka iekšā būtu jau mazliet siltāks kā laukā.
Close
Ja būtu griestu pārsegums - domāju, ka iekšā būtu jau mazliet siltāks kā laukā.
Vieta ieplānotajam "patiesības lodziņam", kas ļaus aplūkot, no kā tad īsti tās mājas sienas ir veidotas.
Close
Vieta ieplānotajam "patiesības lodziņam", kas ļaus aplūkot, no kā tad īsti tās mājas sienas ir veidotas.
 
Bilde Progresa galerijai (kopš rudens bez izmaiņām). Kvalitāte štruntīgāka - bildēts ar telefonu, jo kamerai beidzās baterija.
Close
Bilde Progresa galerijai (kopš rudens bez izmaiņām). Kvalitāte štruntīgāka - bildēts ar telefonu, jo kamerai beidzās baterija.
Pavasarīgais skats uz māju.
Close
Pavasarīgais skats uz māju.
Apmetuma krāsa joprojām patīkama. :)
Close
Apmetuma krāsa joprojām patīkama. :)
 
Paspārnes dēlīši "nostaigājušī", kā rezultātā šur tur parādās pa kādai baltai, nenokrāsotai strīpai. Nekas neparasts.
Close
Paspārnes dēlīši "nostaigājušī", kā rezultātā šur tur parādās pa kādai baltai, nenokrāsotai strīpai. Nekas neparasts.
Mans zaļais drenāžas grāvis pat ar nelielu slapjumu.
Close
Mans zaļais drenāžas grāvis pat ar nelielu slapjumu.
 

Varbūt tomēr kamīns + gaisa vadi vai radiatori?

25

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure | Posted on 01-03-2012

Birkas:, , ,

:D Lai arī cik tas izskatās nenopietni no manas puses, taču es tomēr uzskatu, ka labāk 5x mainīt domas “uz papīra” nekā vēlāk, kad kaut kas jau līdz pusei reāli izdarīts… Nu re, pašam savs blogs noder kā laba piezīmju grāmatiņa, kur palasīties gan savus agrākos spriedelējumus, gan arī jūsu komentārus. Palasījos un radās atkal īsā pārdoma, kuru tomēr nenocietos neiemest.

Lūk, teorētiski škrobējoties par šī gada ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un tomēr izjūtot vēlmi pēc tehnoloģiskas “vienkāršības” apkures jautājumā, kaut kā aizvien vairāk sāk tomēr saistīt doma par kamīnkrāsni un, ticamākais, arī kādiem gaisa vadiem uz tālākajiem ēkas stūriem (san.mezgla daļu un stūra istabu). Edgars kā papildinājumu ieteica elektrisko grīdu apsildi san.mezglā. Tos pāris gaisa vadus varētu vilkt caur starpsienām. Iespējams, ventilators varbūt būtu vajadzīgs, jo pats no sevis jau tas gaiss tik elementāri nekustēs.

Vienīgais jautājums, kas man šīnī kontekstā neliek mieru, ir – kā iegūt silto ūdeni ikdienas patēriņam? Elektriskais boileris nešaubīgi ir opcija, tomēr nebūtu slikti ziemā ūdeni ar malciņu pasildīt. Jālūko, kādi šajā jautājumā ir risinājumi.

Papildinājums no komentāriem! Palasot jūsu komentārus nolēmu vēl pie šī ieraksta pievienot, ka neslikta opcija ir arī tā pati kamīnkrāsns (nevis malkas katls), bet jau ar kādiem trim četriem radiatoriem uz mājas tālākajiem punktiem, kas darbojas uz pašteces principa. Šis variants varētu būt mazliet pat efektīvāks, turklāt arī rodas iespēja ūdeni uzsildīt. Vien jautājums, kāda tipa kamīnkrāsni izvēlēties – atsevišķi novietojamo kamīnkrāsni vai tomēr iebūvējamo. Problēma laikam bija tajā, ka stand-alone krāsnīm tas kurtuves metāls tāds pašvakāks.

Kāds var jautāt, ja jau radiatori, kāpēc tad tomēr ne normāls malkas katls? 1) Tajā mazbūcenī var rasties problēmas ar normālu/drošu katla ievietošanu. 2) Manāmi pieaug sistēmas sarežģītība izvietot radiatorus arī dzīvojamajā/virtuves telpā – pie sienām neko nevar stiprināt. 3) Lielākas izmaksas…

Pārdomas par apkuri – aug skepse pret siltajām grīdām

34

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Cits ..., Grīda | Posted on 14-02-2012

Birkas:, , , , , , , ,

Tāpat kā dabā un celtniecībā, arī blogs nemīl tukšumu. :D Neļaunojieties, ka kādu brīdi atkal klusums. Īsti nekādas fiziskas darbības pašreiz nenorisinās, tik vien kā periodiski savu galvu pašausminu ar faktu – “drīz atkal sāksies sezona…”. Lūšu Dravas projektiņš kā jau prognozēts mierīgi turpina čubināt lēnu gaitu uz priekšu. Bet šoreiz galvenokārt gribēju padalīties savās atkal uzaugušajās pārdomās par šobrīd aktuālo apkures tematu. Drebinos pa pašreizējo māju, jo pašvaki ar siltinājumu, tad nu cepu prātā ilūzijas, kā nez varētu būt nākotnē iekš manas mājas?

Ar dažiem lēmumiem ir grūti. Es neesmu neizlēmīgs, bet dažus lēmumus pieņemt reizēm ir ļoti grūti. Izskatās, ka dažādu aspektu dēļ arī apkures risinājuma izvēle tomēr varētu būt šis gadījums. Kā jau zināt, jau labu laiku pārliecinoši esmu sevi iepotējis uz ideju par siltajām grīdām un normālu malkas katlu (nevis kamīnkrāsni). Tomēr nu ir virkne lietu, kas šinī variantā jau kādu brīdi periodiski sākuši šaustīt manu prātu…

Aug skepse pret siltajām grīdām. Lasīts, dzirdēts, ka guļamtelpā siltās grīdas tomēr neesot labas elpošanai un arī plūstošā ūdens enerģijas starojuma dēļ. Zviedrijas bērnudārzos visā telpā siltās grīdas neatļauj uzstādīt, jo neesot kur putekļiem nosēsties (kaut kāpēc ticas tiem skandināviem). Eiropā birojos siltās grīdas totāli neesot labas – baigi uz kājām bliežot tiem pie galda sēdētājiem…
Piņķers arī ar uzstādīšanu tomēr – vienādi cilpu garumi, plūsmu ātrumi, regulatori, tiešām zinoša speciālista vajadzība – vispār spīd paliels cipars, ko pašreiz jau jūtu ka būs grūti celt (izmaiņas ienākumos). It kā tāpat kontūrā kaut kur radiatoru tomēr vajagot (kaut vai tais pašās guļamistabās) utt….  Bez elektrības ar siltām grīdām ir “dimba”. Zinu, ka ir ģeneratora opcija, bet nevaram zināt kādi laiki degvielai pienāks, attiecīgi nebūtu slikts arī pašteces variants (kas siltajām grīdām ir gana komplicēts uzdevums). Lūk, šitā domu čupiņa mani nu ir sākusi tramdīt, laikam jau ar to izmaksu ciparu priekšgalā… :-?

A uz ko tad es ceru? Radiatori? Pats tagad vairs īsti nezinu uz kādu “lēto superrisinājumu” ceru. Laikam kļūstu par vidējo latvisko nūģi, kam paralēli labi un lēti, sāk gribēties arī “labāk vienkāršāk”. Uhh, es pats zinu, cik ļoti gribētos to lielo betona siltummasu zem kājām un tamlīdzīgas ekstras, tomēr iekšēji pamazām aug sajūta, ka klasiskie radiatori varētu būt muļķu drošāks risinājums, ticams lētāks risinājums (iesākumam), un sirdij mierīgāks risinājums, jo arī bez elektrības šī lieta tomēr kaut kā darbojas (ja par to ir padomāts). Un ir arī uz kā zeķes žāvēt… :D Bet atkal jādomā, uz kā tos radiatorus stiprināt – kronšteini pie grīdas, jo pie sienām es neko pielikt nevaru.
Varbūt pie nesiltajām grīdām arī masīvā betona klona vietā var apdomāt kādu vasaras plikajai kājai tīkamāku grīdas segumu un arī izmaksu ziņām optimizētāku grīdas pīrāgu (pats vēl nezinu). Grīda, piemēram, no pašu meža dēļiem, nez… (baigā ņemšanās laikam gan).

Bet varbūt tomēr kārtīga krāsns? Vēl jau pa galvu pilnam ķīselim arī pašķobās doma, ka – varbūt vispār piekāst trubas un tēmēt uz kaut ko pat vēl klasiskāku – kārtīgu krāsni… Harijs Tučs jau labu laiku dikti slavē savu centrālo akmenskrāsni, kas viņa 150 m2 māju uz diennakti ar 6ām pagalēm piesilda. It kā tas primitīvisms tiešām uzrunā. Bet atkal bažas par tiem mājas tālajiem stūriem, jo īpaši WC zona, vai tur būs gana silti. Jā, gaisa vadi to risina, bet atkal nomāc tā putekļu cirkulācijas padarīšana, un bez dūcoša ventilatora ar uzreiz neiztikt… Oii, pats sevi mocu, kā jocīgs. Bet nu reizēm man uznāk tādas garīgā mazohisma tieksmes. Kaut kā mani tomēr neliek mieru tā doma – jo vienkāršāk, jo labāk (drošāk). Ko jūs, cienītie bloga lasītāji, par šiem maniem mazajiem suņa murdziņiem domājat? Pakomentējiet, varbūt ar jūsu palīdzību ieriktēšu domāšanu kādā konkrētā gultnē!


Mazliet iekš TV raidījuma un vēl Aleksandra jaunumi. Vēl tā starp citu piebildīšu, ka nesen mazliet pavīdēju arī vienā LTV raidījumā, kur eksperti gari diskutēja par visādām māju energolietām lokāli un globāli. Tajā pat 9.februāra raidījumā “Eiropa. Mīti un realitāte” bija arī stāstiņš par to pašu manis jau pieminēto Hariju Tuču, bet uz beigu pusi viens tiešām foršs stāsts par latviešu džeku, kas nopietni un ar tiešām saprātīgu motivāciju ķēries pie izgudrošanām – viena reāla lieta – vertikālais vēja ģenerators. Ievērtējiet – pieeja un attieksme puisim nopietna, priecē! Es pats tur īsi pamuldējos pēc 11tās minūtes.
Un vēl starp citu – šodien arī palasījos Aleksandra piedzīvojumus ar nokritušo māla apmetumu un ieguvu vēl kādu info par Lietuvā ražotajiem EcoCocon salmu sienu moduļiem. Forša lieta. Vājprātīgi dārgi it kā arī teorētiski nav. Gan jau iedzīvosies šis variants.

Iespringums “Lūšu Dravā” un plaisas apmetumā

18

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Cits ..., Sienu krāsošana, Situācijas atskaite | Posted on 02-01-2012

Birkas:, , , ,

Veiksmes vēlējumi visiem pašbūvēšanās aktīvistiem Jaunajā gadā! :)

Aktīvā “Lūšu Dravas” sezona. Oi, periods pirms Ziemassvētkiem un arī svētku laikā bija makten darbīgs, tāpēc arī ir iztrūkuši jauni ieraksti šajā blogā. Kā minēju iepriekš, tad es nolēmu uzsākt aktīvu darbošanos ap māmiņas medus štelli. Aktīvā un ļoti ātrā tempā ir uztapis “Lūšu Dravas” zīmols ar savu web lapu un, protams, visai plašo produktu klāstu, kurš starp citu pastāvīgi papildinās un noteikti vēl papildināsies.
Lūk, pašiem par lielu, patīkamu pārsteigumu pirmssvētku pieprasījums pēc “Lūšu Dravas” gardumiem bija izcils, un mēs ar sieviņu regulāri darbojāmies līdz 2iem, 3iem naktī, lai sagatavotu visus pasūtījumus. :) Milzu prieks pašiem, mega prieks māmiņai un, kas visvairāk liek smaidīt, ārkārtīgi atzinīgi vārdi no klientiem un pircējiem!  Tagad bija mazā atelpa, un nu turpināsies darbs, lai radītu jaunus, interesantus produktus un lai meklētu “Lūšu Dravas” gardumiem ceļu pie patērētājiem. :)

Slapjš apmetums pie pamatu lāseņa. Celtniecības jautājumos tiešā veidā uz priekšu man nekas šobrīd nevirzās. Biju aizbraucis pirms kāda laika atkal apciemot ēku un konstatēju, ka apmetums pie lāseņa tomēr ir slapjš un, diemžēl, arī mīksts, plaisājošs. Skaidrs, ka viens krāsas slānis pret kārtīgu šļakstīšanos tomēr nelīdz. Apsveru iespējamību nākamajā gadā šo zonu pie lāseņa nogruntēt/nokrāsot tā, lai tā vispār nelaistu cauri ūdeni. Kas zina, varbūt pat kaut kas cementīgs tur virsū būs jākrāmē, bet nu tad jau manīs, ko izdomāšu.

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Plaisas apmetumā. Kopumā redzu, ka šur tur apmetumā ir radušās jaunas plaisas (kas ir tikai normāli, jo materiāli staigā). Protams, ka pa virsu apmetumam līdz ar silto laiku nāks vēl krāsa, taču pašreiz pie sevis spriedelēju, ar ko vislabāk tās plaisas aizdarināt. Iespējams, naiva doma man ir izmantot kaut ko elastīgu – piemēram, silikona hermētiķi. Un pa virsu krāsu. Hermētiķim, iespējams virsū būs jāuzsmērē smiltis vai kāda smilšainā grunts, jo krāsa jau pie “gumijas” neturēsies. Būs jāeksperimentē. Katrā ziņā māla apmetuma plaisāšana uz pirmo “ziemu” – manuprāt, tas ir tikai normāli. Protams, kā jau Didims ieteica – varēju sienas nekrāsot, bet es tomēr būtu baaaigi nemierīgs, ja visas slīpās lietavas man tagad pa šitajiem slapjajiem gadalaikiem skalotu nost tos mālus/smiltis. Šādi ar krāsu tomēr drošāk. Pavasarī domāšu, ko ar plaisām iesākt.

Garāka atbilde uz jautājumu par mājas paš-būvniecību. Pēdējā laikā man e-pastā ienākušies vairāki jautājumi par būvniecību. Vienam puisim pamanījos uzrakstīt visai garu atbildi, attiecīgi, atļāvos to nopublicēt atsevišķā bloga ierakstā – varbūt kādam noder mani spriedelējumi. :) Tos skatiet zemāk nākamajā ierakstā vai arī spiediet uz šīs saites.

Lūšu Dravas medus supergardumi